Pamazām uz priekšu virzās iecere Rīgā izveidot jaunu pretošanās kustībai veltītu pieminekli "Svešo varai spītējot". Šo projektu virza Okupācijas muzejs, kurš pieminekļa izveidei līdz šim savācis aptuveni ceturto daļu nepieciešamās summas.
Otrdien, kad Latvijā atzīmē Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, gan sperts vēl viens solis projekta īstenošanā – Rīgas domei nodots pieminekļa teritorijas labiekārtošanas projekts, kuru tā apņēmusies īstenot praktiski.
Piemineklis nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem plānots Radio ielā 1, kas ir simboliska vieta. Tieši šeit pirms 63 gadiem notika viena no spilgtākajām viena cilvēka pretošanās epizodēm okupācijas varai. Toreiz vien 22 gadus vecais students Bruno Javoišs, aukstā 5. decembra rītā, uzrāpās tolaik tur esošajā 76 metrus augstajā Rīgas radiotornī un tā smailē uzkāra paša darinātu neatkarīgās Latvijas karogu, tā protestējot pret Latvijas pārkrievošanu.
"Es atceros, es redzēju, kā tas karogs plīvoja, un šeit bija simtiem policistu apkārt. Viņš ir drosmīgs cilvēks, jo patiesībā visi nacionālās pretošanās kustības dalībnieki bija drosmīgi cilvēki, jo riskēja ar dzīvību," stāsta Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Uldis Līviņš.
Par savu drosmi Javoišs samaksāja ar septiņiem gadiem Mordovijas nometnē. Tagad šajā vietā, kur aizsākās viņa karoga stāsts un joprojām saglabājušies radiotorņa pamati, plānots izveidot pieminekli "Svešo varai spītējot", veltītu visiem pretošanās kustības dalībniekiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Javoišam pašam bija šī doma un šis lūgums – godināt ne tikai viņu, bet visus tos, kas pretojās. Ikvienam, kas pretojās svešai varai, lai tuvinātu Latvijas neatkarību. Vai tas bija ar ieročiem rokā, vai tas bija darot kādus pretošanās aktus, vai šādi individuāli," norāda Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība.
Piemineklis top par ziedojumiem, varētu izmaksāt ap 100 tūkstošiem eiro. Šobrīd savākti 25 tūkstoši, un projektā paveikta aptuveni trešdaļa darbu. Izstrādāts arī teritorijas labiekārtojuma projekts, kas šodien simboliski nodots Rīgas domei, kura apņēmusies to īstenot.
"Tas konkrētajā gadījumā nav tikai šis piemineklis, bet tā ir arī apkārtējā vide, šeit izveidojot labiekārtotu vietu, kurā visiem rīdziniekiem būtu patīkami atpūsties. Šādu pieminekļu nevar būt par daudz. Un vai viens Gunāra Astras piemineklis ir pietiekami? Manuprāt, nē, pašreizējā situācijā," saka Rīgas pieminekļu aģentūras direktore Agnese Strautiņa.
Cik izmaksās pieminekļa apkārtnes labiekārtošana, pašvaldība vēl nav aplēsusi. Arī termiņi pagaidām nav skaidri. Taču izskanējusi iecere pieminekli uzbūvēt un teritoriju sakārtot līdz 2028. gada 5. decembrim, kad apritēs 65 gadi kopš Bruno Javoiša varoņdarba.
