"Pārsteidza, cik tas vienkārši un brutāli notiek." Sārts komentē Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem
Atklātībā nākusi e-pasta sarakste, kas liecina, ka Latvijas Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka komunicējusi ar kādu Krievijas specdienesta darbinieku. Ždanoka viņam atskaitījās par savām aktivitātēm un pat lūdza naudu pasākumu rīkošanai. Šī sarakste liek uzdot jautājumu, kā to varēja nepamanīt Latvijas drošības dienesti.
Mediju rīcībā nonākusi nopludinātā Ždanokas e-pasta sarakste ar Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieku Dmitriju Gladeju. Tā, piemēram, 2010. gada pavasarī Ždanoka Gladejam lūgusi 6000 ASV dolāru, lai uz 9. maija svinībām nopirktu 10 000 metru Georga lentīšu, ko dalīt pasākumu dalībniekiem Latvijas pilsētās.
Par 1500 dolāriem viņa vēlējusies atkārtoti izdot kara dziesmu krājumu, ko izplatīt veterāniem. Vēl nauda bijusi vajadzīga Latvijas kara veterānu braucienam uz Austriju un Beļģiju un citiem pasākumiem.
Ždanoka sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu noliegusi un savu kontaktpersonu dēvē par "jaunības draugu".
Ar Gladeju Ždanoka regulāri sazinājās vismaz astoņus gadus, liecina medija "The Insider" rīcībā esošie dokumenti. Gladejs Ždanoku digitālajā vidē iepazīstinājis ar kādu "Sergeju Krasinu" jeb īstajā vārdā Sergeju Beltjukovu, FSB virsnieku no Sanktpēterburgas. Nopludinātie e-pasti rāda, ka ar Beltjukovu Ždanoka sazinājusies vismaz līdz 2017. gada janvārim.
Ko par šo informāciju saka Latvijas specdienesti – jautājām Valsts drošības dienestam (VDD) un Satversmes aizsardzības birojam (SAB), abi atbildēja tikai rakstveidā.
"Satversmes aizsardzības birojs savas kompetences ietvaros ir vērtējis Tatjanas Ždanokas sadarbību ar Krievijas institūcijām. Birojs jau iepriekš ir sniedzis informāciju Valsts drošības dienestam par Tatjanas Ždanokas aktivitātēm, kas saistītas ar iespējamo valsts drošības apdraudējumu."
VDD, ka līdz 2016. gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latviju. Tāpēc mediju saturā publicētās vēsturiskās epizodes, kuras attiecas uz 2005. līdz 2013. gadu, nekvalificējās kā noziegums.
"Lai arī dienesta vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus mūsu valstij, par ko dienests vēsturiski ir informējis gan tā laika valsts amatpersonas un lēmuma pieņēmējus, gan sabiedrību, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām nebija iespējama."
Līdz 2016. gadam dienests mērķtiecīgi īstenojis pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts drošībai novēršanai. VDD vērtējumā Ždanokas Eiropas Parlamenta deputātes statuss un šā statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bija nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam. Dienests sola izvērtēt informāciju par Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem.
"Tas, kas nedaudz pārsteidza – cik tas vienkārši un brutāli notiek, e-pastu formā. Tiešām, pilnīgi neslēpjas! Bet citādi, es domāju, – jā, viņa ir bijusi jau no "Līdztiesības" laikiem, kad strādāja pret Tautas fronti, bijusi Krievijas un dienestu ietekmes aģents," norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Atklātībā nākusī informācija par Ždanokas aktivitātēm raisījusi diskusijas sociālajos tīklos, iedzīvotāji pauž pārsteigumu, kā prokrieviskās aktīvistes darbības nepamanīja vai uz tām nereaģēja Latvijas drošības dienesti.
Uz jautājumu, vai kritika Latvijas drošības dienestiem šajā gadījumā ir pamatota, Sārts atbild: "Neesmu dzirdējis viņu skaidrojumus, tur var būt dažādas tehnikas un metodes, protams, viens, ko varu pateikt, – svarīgi, ka Krievijas un Kremļa dienestu aģentūras tiek ķerti, gan ietekmes aģenti, pret viņiem vēršas tā, kādi ir likumi."
Ždanoka TV3 Ziņām savu viedokli par šo tēmu pirmdien nevēlējās paust.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
