"Pasaule ir mainījusies." Eksperti iesaka izstāties no konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnas
Latvijā nerimst diskusijas, vai nepieciešams izstāties no Otavas konvencijas, kas ļautu bruņojumā izmantot kājinieku mīnas. Nacionālie bruņotie spēki vērtē par un pret argumentus, arī Lietuva dažu mēnešu laikā varētu izlemt par izstāšanos no tās. Militārie eksperti uzsver, ka mīnas ir lēts un efektīvs ierocis karā, taču teritorijas nomīnēšana saistīta ar dažādiem riskiem un izaicinājumiem.
Sižetā redzamo mīnu militārajā slengā sauc par ziedlapiņu – tā patiešām atgādina rotaļlietu, plastmasas korpuss, taču uzsprāgstot rada ļoti nopietnus sakropļojumus.
Kara muzejā ir iespaidīga mīnu kolekcija – iespējams, nākotnē no muzeja eksponātiem kājinieku mīnas tomēr kļūs par Latvijas armijas bruņoto spēku arsenāla sastāvdaļu. Nacionālie bruņotie spēki veic padziļinātu izvērtējumu par iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas, Lietuva dažu mēnešu laikā varētu izlemt par izstāšanos no tās.
Otavas konvencijai, kurai Latvija pievienojās 1997. gadā, liedz izmantot, uzkrāt, ražot un pārvietot prettanku mīnas, kas paredzētas, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus – tā sauktās kājnieku mīnas. Tās aktīvi izmanto Krievija karā pret Ukrainu. Mīnas izkaisa Ukrainas teritorijā, kur tās apdraud ne tikai karavīrus, bet arī civiliedzīvotājus.
"Uz šo pusi tiks virzīts sprādziena vilnī šķembu mākonis, kas iznīcina dzīvo spēku. Mīnu iegrūž zemē, noliek krūma malā. (..) Var uzstādīt vadāmos mīnu laukus, kas patiesībā ir ļoti efektīva cīņas metode."
Viens no pretargumentiem ir draudi mierīgajiem iedzīvotājiem. Daudzviet pasaulē pēc militāro konfliktu beigām zemes ir piesārņotas ar mīnām, kas apdraud visu dzīvo. Izskan bažas, ka, nomīnējot pierobežas zonu ar Krieviju, draudu būs vairāk nekā ieguvumu.
"(Jaut: Kā, piemēram, ar sēņotājiem, kas nomaldījušies pierobežas zonā?) Mīnas izmanto tad, kad nepieciešams. Ja teritoriju samīnē tagad priekšlaicīgi, tas dod mānīgu mieru, bet mēs iedodam pretiniekam laiku veikt izlūkošanu. Viņš to mīnu lauku varēs atrast, un mēs apdraudam savus civiliedzīvotājus vai tos pašus nelegālos imigrantus."
Tomēr kara vēsture ir pierādījusi, ka mīnas ir ļoti efektīvs un lēts ierocis. Teorētiski mūsdienās kajinieku mīnu var izgatavot no patronas, pārējās daļas izprintējot ar 3D printeri. Ja savainots viens karavīrs, viņa evakuēšanā ir iesaistīti vēl vairāki. Mīnām sprāgstot, kājinieku vidū var sākties panika, redzot, ka kaujas biedri sāpēs kliedz un tiek sakropļoti. Bet var būt situācijas, kad mīnu lauku jāšķērso arī tiem pašiem spēkiem, kas veikuši mīnēšanu.
"Mīnu lauks ir arī jāsargā. Ja nav karaspēka, kas atbalsta, kas ir gatavi iznīcināt pretinieka sapierus vai sašaut tankus, kas iet ar mīnu traļiem, tad mīnu lauks pats par sevi nav panaceja. Mūsdienās armijai jābūt kā orķestrim. Katrs instruments, katrs bruņojuma veids pilda savu funkciju, un blakus elements atbalsta nākamo."
"Pasaule ir mainījusies kopš Otavas konvencijas pieņemšanas, kad pasaule domāja par mūžīgo tālāko mieru. Mums, sarunājoties ar partneriem, ir jāiet uz priekšu ar vismaz moratoriju šajā jautājumā. Jābūt gataviem mīnas izmantot mūsu aizsardzības stiprināšanā."
Sārta ieskatā, nepieciešama sadarbība Baltijas valstu, Polijas un Somijas starpā, lai pamatīgi nocietinātu robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Latvijas izstāšanās no Otavas konvencijas palielinātu rīcības iespējas, gatavojoties iespējamam militāram konfliktam, un būtu arī skaidrs signāls pretiniekiem, ka ielaušanās svešās teritorijās būs saistīta ar smagiem zaudējumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
