Pašlaik nav pamata uzskatīt, ka Krustkalnu ugunsnelaimē vainojami būvnormatīvu pārkāpumi – saka VUGD šefs
Šī ziema Latvijā ugunsdzēsējiem bijusi īpaši saspringta. Lai gan ugunsgrēku skaits kopumā pieaudzis tikai nedaudz, to sarežģītība un nodarīto postījumu apjoms ir būtiski lielāks nekā iepriekšējos gados, TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks, ģenerālis Mārtiņš Baltmanis.
Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, ugunsgrēku skaits ir nedaudz lielāks, taču galvenā problēma ir cēloņi, kas bieži vien ir viegli novēršami.
"Dominē neuzmanīga rīcība ar uguni – tie ir aptuveni 59% no visiem notikumiem," skaidro Baltmanis.
Viens no biežākajiem scenārijiem ziemā saistīts ar pelnu izmešanu. Karstas ogles nereti tiek izbērtas kartona kastēs vai plastmasas spaiņos un novietotas uz koka grīdām, kas noved pie straujas aizdegšanās.
Runājot par ugunsgrēkiem ar bojāgājušajiem, šī gada janvārī izteikti dominē gadījumi, kas saistīti ar apkures ierīču lietošanu, taču ne vienmēr vainojami skursteņi. "Bieži vien problēma ir tajā, ka degoši materiāli novietoti pārāk tuvu apkures ierīcēm, vai arī pašas ierīces ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī," norāda VUGD priekšnieks.
VIDEO: Liesmas izpletās 165 kvadrātmetros, slimnīcā ārstējas bērns un vēl viens cietušais
Aptuveni 20% ugunsgrēku izceļas tieši apkures ierīču lietošanas dēļ, īpaši tur, kur kurināšana notiek ar malku un pastāv izteikts cilvēciskais faktors. Savukārt vēl viens būtisks riska avots ir elektroiekārtas. VUGD praksē bijuši gadījumi, kad eļļas radiatori novietoti uz dīvāniem, iestatīti maksimālajā režīmā un apkrauti ar degošiem priekšmetiem.
Īpaši smags trieciens sabiedrībai bija traģiskais ugunsgrēks Krustkalnos Pierīgā, kur dzīvību zaudēja divi bērni. Baltmanis uzsver, ka notikušā apstākļus izmeklē Valsts policija, tomēr zināmi atsevišķi fakti.
Uzzini vairāk: Traģiskā ugunsgrēkā Ķekavā dzīvību zaudē divi bērni
Tā bijusi salīdzinoši jauna ēka, būvēta atbilstoši jaunākajām būvnormatīvu prasībām, ar ierīkotām ugunsaizsardzības sistēmām un bez individuālām apkures ierīcēm. "Ja izslēdzam apkuri, tad paliek divi iespējamie iemesli – elektroiekārtas vai elektroinstalācija, vai arī neuzmanīga rīcība ar uguni," skaidro Baltmanis.
Izmeklēšana šādos gadījumos var būt ilgstoša, jo ugunsgrēka vieta bieži ir stipri izpostīta. VUGD priekšnieks vērš uzmanību arī uz smēķēšanu telpās – aptuveni 30% ugunsgrēku, kas izcēlušies neuzmanīgas rīcības dēļ, saistīti tieši ar smēķēšanu. Degot matracim, izdalās zilskābe, un pat ļoti neliela tās koncentrācija var būt letāla.
VIDEO: Aculiecinieku video atklāj dramatiskus brīžus no Ķekavas traģiskā ugunsgrēka
Komentējot Krustkalnu ugunsgrēka lielo postījumu apmēru, Baltmanis norāda – uguns jau sākotnēji bija izlauzusies pa logu un izplatījusies pa fasādi, tādēļ liesmas attīstījās ļoti strauji. Pašlaik nav pamata secināt, ka būvnormatīvi būtu pārkāpti, un līdz izmeklēšanas noslēgumam secinājumus izdarīt nav iespējams.
VUGD šobrīd nesaskata nepieciešamību mainīt būvnormatīvus, tomēr uzsver, ka dzīvojamais sektors joprojām ir augsta riska zona – aptuveni 40% ugunsgrēku notiek tieši dzīvojamās ēkās, un gandrīz trešdaļa VUGD pārbaužu katru gadu tiek veiktas tieši tajās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
