Pašvaldības aizvien kritiskas par plānoto skolu reformu
Izglītības un zinātnes ministrija turpina darbu pie jaunā skolu reformu plāna, kas paredz virkni izmaiņu izglītības iestāžu finansēšanā un prasībās par to, cik lielām jābūt klasēm katrā skolā. Izglītības ministrija sola – ja plānu ieviesīs, trīs gadu laikā skolotāju vidējā alga varētu pārsniegt 2000 eiro. Pašvaldībās pret skolu reformu aizvien ir samērā liela pretestība, vēsta TV3 Ziņas.
Kārtējā skolu reforma nepieciešama, jo bērni Latvijā nesaņem vienlīdz kvalitatīvu izglītību, uzsver par nozari atbildīgajā ministrijā. Par to liecinot gan eksāmenu rezultāti, kas krasi atšķiras starp skolām, tāpat pedagogu kvalifikācija, kas arī ne visur esot vienādi augsta.
"Mēs gribam, lai katrā izglītības iestādē ir tiešām ļoti spēcīgs pedagogu kolektīvs, un tas ir priekšnoteikumus labai izglītībai, lai būtu nodrošināts līdzvērtīgs piedāvājums skolēniem… Mēs domājam par līdzvērtīgu izglītības vidi katrā izglītības iestādē. Tas nozīmē materiāltehniskais nodrošinājums, tā ir izglītības infrastruktūra."
Lai to panāktu, ministrija piedāvā jaunu modeli – tam dots nosaukums optimālā klase. Proti, atkarībā no pašvaldības apdzīvotības plānots noteikt, kādam būtu jābūt minimālajam skolēnu skaitam dažādās klašu grupās, un no tā būtu atkarīgs arī finansējums.
"Lai cik pārdomāti organizētu mācību procesu, strādājot tikai ar astoņiem vai 10 bērniem klasē, man būs grūti viņiem radīt dzīves pieredzi, attīstīt kompetences tās, kuras pieprasa darba tirgus, sadarbību, līderību, komunikāciju," skaidro IZM Izglītības departamenta direktore.
Pašvaldības pārstāvji, kuri šodien uz sarunu par reformu plānu tikās ar ministri, gan uzskata, ka prasības par minimālo skolēnu skaitu nozīmēs, ka daudzas mazās skolas būs jāaizver. Tas vistiešāk būtu attiecināms uz pamatskolām – ministrija pieprasa, lai posmā no 7. līdz 9. klasei mācītos vismaz 60 bērnu jeb katrā 20. Ne visas lauku pamatskolas šo prasību varēs izpildīt.
"Mēs uzskatām, ka savas skolas esam sakārtojuši, un mēs gribētu, lai arī tās skolas, kuras mums ir, lai arī šis 7.-9. posms paliek mūsu pārraudzībā un mūsu atbildībā. Jo šis informatīvais ziņojums šobrīd nosaka skolēnu skaitu – vai nu ir, vai nav."
"Modelējot to Izglītības ministrijas piedāvājumu, tā aina tiešām ir tāda, ka mums paliek viena valsts ģimnāzija, viena vidusskola, trīs pamatskolas un 10 sākumskolas," stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis ("Jaunā Vienotība").
Pretstatam šobrīd Cēsu novadā ir piecas vidusskolas un 11 pamatskolu. Arī citās vietvarās šodien pauda, – jaunā reforma nozīmēs, ka mazās lauku skolas būs jāslēdz, tikmēr lielās pārpildīsies.
"Ja paliek tas, ka šajā klašu posma 7.-9. klase lauku skolā jābūt 60 bērniem, tad ir ļoti daudzas pašvaldības, kuras, pat ja tam piekristu, nespēs šos bērnus uzņemt pilsētas skolās, jo tur fiziski nav vietu."
Izglītības ministre gan šodien pauda – par minimālo skolēnu skaitu no septītās līdz devītajai klasei tā ir vēl gatava diskutēt. Vienlaikus viņa aicināja pašvaldības nedomāt tikai par skolu kā ēku – visam pāri ir kvalitatīva izglītība ikvienam bērnam.
"Ja mēs runājam par 7.-9. klasi, jāsaprot, ka bērni sadalās grupā – vieni, kas dodas uz ģimnāziju, un otri, kas paliek turpat pamatskolā. Līdz ar to mēs redzam, ka šie bērni sadalās [grupās]. Tādēļ arī mūsu uzdevums ir, kā veidot šo izglītības ekosistēmu pietiekami kvalitatīvu, jo tur sākas padziļināta eksakto priekšmetu mācīšanās."
Informatīvo ziņojumu par skolu reformu valdībā plānots iesniegt jau nākamnedēļ. Ministrijā cer, ka to pakāpeniski ieviest varētu sākt no nākamā gada septembra.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
