Pašvaldību vadītāji aicina Kulbergu uzlabot finanšu izlīdzināšanas modeli
Pašvaldību problēmu saraksts ir garš. Kuras no tām tikko izveidotajai valdībai būtu jārisina steidzami, to šodien pirmajā tikšanās reizē ar jauno premjeru Andri Kulbergu klāstīja pašvaldību vadītāji. Lai arī sasāpējušo jautājumu ir daudz, pirmajā sarunā pārsvarā izskanēja aicinājums uzlabot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli.
Lai noskaidrotu, kādas vēsmas varētu nest jaunā valdība, ar premjeru Andri Kulbergu šodien bija ieradušies tikties pašvaldību vadītāji no daudziem Latvijas reģioniem.
Viņi paši atzīst, ka vissāpīgākā problēma ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtība.
"2015. gada izlīdzināšanas fonds ir novecojis. Tas neatbilst mūsdienu vajadzībām. Tas kropļo attiecības starp pašvaldībām. Mums jāpanāk kompromisi, lai kādi tie arī būtu."
Aptuveni 200 miljonu eiro fondā iemaksas veic bagātais Rīgas reģions, kas pēc tam tiek pārdalītas par labu pārējām pašvaldībām.
"Tai naudai, ko maksā, būtu jākalpo tiešām lietderīgiem pašvaldības funkciju mērķiem, ko nevar atļauties pašvaldība dēļ ekonomiskā stāvokļa vai pierobežas, vai vienalga kādu citu apstākļu dēļ. Bet tad tā nauda aizietu tiešām to galveno funkciju nodrošināšanai, kas ir vajadzīgas iedzīvotājiem. Nebūtu izklaižu parki, rodeļu trases un viss pārējais. "
Šāda premjera nostāja izraidīja pretrunīgu reakciju.
"Es biju ļoti bažīgs, sadzirdot premjera redzējumu par izlīdzināšanu. Un es domāju, ka jūs ļoti alojaties. Ja kāds pasaka, ka mums vajadzētu kontrolēt, kur tā izlīdzināšanas fonda nauda aiziet, tas ir atkal viens tipisks maniakālās kontrolēšanas domāšanas gājiens. Jo katra pašvaldība, izejot no konkrētās lokālās situācijas, cenšas saviem iedzīvotājiem un tiem uzņēmējiem, kas ir vai arī tiem, ko tā aicina, radīt labākos apstākļus. Un dažreiz – jā, varbūt tas ir arī parks."
"Es uzskatu, ka jūs ļoti precīzi iezīmējāt. Es pat teiktu, ka jūs bijāt ļoti maigs, ņemot vērā mūsu sastāva dažādību. Bet realitāte jau mums ir tāda: šogad mēs izlīdzināšanas fondā – Rīga, kā vislielākais maksātājs, iemaksājam 137 miljonus, bet aizņemamies projektiem 120 miljonus."
Pēc gadiem ilgiem nesekmīgiem centieniem kaut ko mainīt, Evikas Siliņas valdības laikā Finanšu ministrija sagatavoja jaunu modeli. Taču arī par to pašvaldībām daudz iebildumu, tāpēc jaunā regulējuma izskatīšana iestrēgusi.
"Lai man piedod Pierīgas pašvaldības, bet tās šajā esošajā izlīdzināšanas modelī ir ieguvējas un zināmā mērā veģetē uz šī modeļa rēķina, jo normāla Pierīgas pašvaldība nav salīdzināma ar citu Latvijas pašvaldību."
"Mēs nekādi nevaram būt vienādi. Vienkārši vienas un tās pašas zāles mums visiem nederēs. Vieni būs varbūt apmierinātāki, bet vienlīdz, es teiktu, nabadzīgi, mēs nedrīkstam būt."
Lai gan aplēses bijušas nekonkrētas, ja Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas pieņemtu, sagaidāms, ka trūcīgās pašvaldības būtu galvenās ieguvējas, bet Pierīga – lielākā zaudētāja. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis ir viens no jautājumiem, kam jaunais premjers solījis pievērsties viņa valdībai atvēlētajā īsajā pilnvaru laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
