Jaunais mācību gads ir sācies, un vismaz 830 talantīgu Latvijas jauniešu ģimenēs tas nāk ar atvieglotu nopūtu. Tieši tik stipendiju šogad izmaksās Vītolu fonds kopumā vairāk nekā pusotra miljona eiro apmērā.
Starp stipendiju saņēmējiem ir arī kāda meitene no Latgales, kura šogad uzsāk studijas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, kas plašāk joprojām zināmu kā Lauksaimniecības universitāte, lai kļūtu par vetārsti. Viņas ikdiena paiet, rūpējoties, lai ģimenes galvenais ienākumu avots – 13 gotiņas un 14 teļi – ir veseli, jūtas labi un dod daudz piena.
Esam Balvu novada Bērzkalnē. Ģimenes fermā, kur vienai no gotiņām kuru katru dienu gaidāms telēns. Par ganāmpulku Ciukoru ģimene rūpējas ar lielu mīlestību. Tas ir galvenais ienākumu avots. Šeit saimnieko mamma Indra ar vīru Jāni un trim bērniem.
"Katrai govij ir savs raksturs. Šī ir barvedis – nāk mīļoties un skatās, kas te jauns notiek. Govis ir gudras un visu atceras. Nedod Dievs iesitīsi vai dusmīgāk pateiksi kādu vārdu, viņas to atcerēsies. Neļaus uzlikt slaucamo aparātu. Jārunā ar govīm ļoti mierīgi. Jābūt nosvērtam pašam un jāuzvar dzīvnieks ar gudrību, nevis ar spēku," stāsta Ieva Ciukore.
Ieva ir vecākā – tikko pabeigusi vidusskolu, bet gotiņas katru dienu barot, slaukt un aprūpēt dodas visi, arī deviņgadnieki – māsa Loreta un audžubrālītis Antons.
Strādnieku atrast laukos pat par naudu ir grūti. Kā saņem algu, uz nedēļu pazūd, bet govis gaidīt nevar. Jāslauc septiņos – gan no rīta, gan vakarā. Katru dienu, bez izņēmuma. Kad pirms pieciem gadiem vecāki fermu nopirka, bērni nebūt nebija sajūsmā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Mana attieksme pavisam noteikti bija – jūs nopirkāt to fermu, man to nevajag, dariet visu paši! Bet viss ir mainījies, tagad arī pašai viss interesē," saka Indra.
Izvēle sākt audzēt piena govis nebija viegla. Ģimenei ierasta bija cūkkopība, kas tomēr prasa mazāk ikdienas rūpju, jo tās nav jāslauc, bet mamma ziemā neveiksmīgi paslīdēja un nokrita, atsitot pakausi. Rezultātā – daļēja paralīze, un vairs nebija pa spēkam savārīt lopiem ēdamo.
Par spīti 3. grupas invaliditātei, kustības mamma ir atguvusi, kā pati saka, tieši tāpēc, ka nav ļāvusi sev "iesēsties".
Smagie lauku darbi gulst uz visu pleciem. Paši audzē graudus, maļ miltus, mazie gotiņas baro, gādā par leknām ganībām un uzpasē, lai pietiek vitamīnu. Tur arī slēpjas atslēga, lai gotiņa dotu vairāk piena: "Piens govij ir "uz mēles". Un arī labsajūtā! Nav mums kasīkļu, kas viņas mazgā, tad mums bērni staigā ar šādiem un fermā visu laiku patīra viņas, pažēlo. Pieradušas, ka katru dienu pie dzīvnieka tiek pieiets. Pat var pieiet dzemdību laikā papaijāt."
Uz vecākās meitas Ievas pamazām gulst pats atbildīgākais – lopiņu veselība. Bez savstarpējas uzticēšanās tik lielam dzīvniekam arī palīdzēt grūti. Zāles, kaļķis pēc dzemdībām jāielaiž vēnā, kas atrodas pie kakla. Ieva arī asistējusi govs ķeizargriezienā. Viņu tādas lietas nebiedē.
"Pēc dzemdībām ielaiž govī 30 litrus ūdens ar zālēm – un ne tikai pēc dzemdībām. Tāpat kā mēs, cilvēki, ja gotiņa nedzer, jāpalīdz. Un Ieva mums to visu iemācīja, rādīja. Tāpat asins analīzes noņem, kad vajadzība. Uz to pašu grūsnību pārbaudīt. Savādāk nemākam. Govīm ir četri kuņģi, un viens mēdz "pārmesties" – atrodas citā vietā nekā tam vajadzētu. Tad arī Ieva asistēja. Kad mums kaut kas notiek, saucam Ievu, ko varam darīt, un tā pamazām sapratām, ka mums aug vetārsts."
Un vetārsts Latgales laukos ir liels retums. Tā nu Ieva nolēmusi par tādu kļūt un turpmākos sešus gadus studēt Jelgavā – viņa jau tikusi budžeta grupā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Liels bija atvieglojums ģimenei, kad pavasarī tapa skaidrs, ka ne vien studijas būs par brīvu, bet var paļauties arī uz atbalstu ikdienas dzīvošanā. Ievai piešķirta Vītolu fonda stipendija – 185 eiro mēnesī.
"Vecākiem tas ir ļoti liels atbalsts. Lai arī izglītība teorētiski ir bez maksas, tā paņem lielas finanses. Ievai ceļš, dzīvošana ārpus mājas – tas viss ir ļoti dārgi, un arī mazajiem bērniem katram vajadzīgi datori, planšetes un telefoni. Izglītība ir pamats visam mūsdienās," teic Ievas mamma.
Kad mammai kāds saka – visiem nav jābūt profesoriem, viņas atbilde ir – "dundukiem" arī nē! Tagad vēl jāizskolo jaunākie, un, kamēr Ieva būs Jelgavā, ģimeni apkopt gotiņas viņa mācīs pa telefonu.
Studijas gan tāpat viņa gaida ar satraukumu, jo saka – par suņiem un kaķiem neko nezinot, kamēr par govīm teorijas neesot, toties prakses – cik uziet! Ar jauniegūtajām zināšanām viņa sola atgriezties dzimtajā pusē: "Noteikti vēlos strādāt šinī pusē – Latgalē. Šeit ir daudz mierīgāk, cilvēki ir daudz pozitīvāki un atsaucīgāki. Ticu, ka saimniecības šeit būs arī pēc sešiem gadiem. Vetārsti, kas paliek Rīgā, lai paliek. Man būs darbs Latgalē."
Šogad studijas ar Vītolu fonda stipendijām uzsāks vai turpinās 830 jaunieši no visiem novadiem visās Latvijas augstskolās. Tas daļēji iespējams, pateicoties dāsnajam kādas Austrālijas latvietes kopumā divu miljonu eiro lielajam ziedojumam, ko Vītolu fonds saņēma pagājušā gada decembrī un šī gada jūnijā. Labdare, kura izmainīs tik daudzu talantīgu Latvijas jauniešu likteņus, savā pēdējā gribā vēlējās palikt anonīma.
