Patriotiski piesātināti Lāčplēša diena aizvadīta arī Latvijas reģionos

Šiem 16, kas tikko pievienojušies zemessardzei Kurzemē, svinīgā zvēresta nodošana baznīcā Kuldīgā iekritusi Lāčplēša dienā.

"Līdz šim es 15 gadus esmu pavadījis Ukrainā kā uzņēmējs, un kopš 24. februāra esmu Latvijā. (TV3: Un tad par iemeslu pievienoties zemessardzei tur vairs nav jautājuma?) Jā, jā! Kaut gan es jau iepriekš par to biju domājis," saka Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes 45.kaujas bataljona zemessargs Māris Akula.

"Cilvēki mobilizējušies, kļuvuši aktīvāki. Katrs grib dot savu pienesumu valsts aizsardzībai un būt par tās pamata balstu," pauž Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes 45.kaujas bataljona komandieris pulkvežleitinants Rinats Ažēns.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā Zemessardzes ceturtās Kurzemes brigādei vien dažos mēnešos pievienojušies 250 cilvēku. Tas esot daudz. Parasti tik izdodas piesaistīt trijos gados. Instruktoriem radās papildu slodze. Lai viņiem pateiktos, šodien Neatkarības kara varoņa pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas vietā "Airītes" Saldus novadā brigādes komandieris apbalvoja ar pateicības rakstiem.

"Mums mācību gada plāns neparedzēja to, ka mums vajadzēs tik daudz zemessargus apmācīt. Tad šie bija tie puiši, kas veltīja savu brīvo laiku sestdienās un svētdienās, lai šos jaunos zemessargus apmācību atbilstošā līmenī, kā to pieprasa mūsu vajadzības," saka Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts.

Lai godinātu Neatkarības cīņās kritušos, Kalpaka muzeja un piemiņas vietā "Airītes" arī ziedu nolikšana un svecīšu aizdegšana. Tostarp ieradušies militārās skolās audzēkņi un jaunsargi.

"Man ir 13 gadi, jaunsardzē esmu teju četrus gadus. Jaunsardzē esmu apguvis pirmo palīdzību, šaušanu," stāsta Nīgrandes pagasta Kalna vidusskolas jaunsargs Dāvis Mams.

"Iekšēji ir tās bailes, vai pašam nesitīs tā stundiņa, tāpēc esmu te atnācis, lai sagatavotos, visu zinātu laikus, kā rīkoties. Jaunsardzē esmu trešo mēnesi," saka Nīgrandes pagasta Kalna vidusskolas jaunsargs Sigurds Fēlikss Būdenieks.

Starp militārajās formās tērptajiem izspraucas bariņš mazāko klašu skolēni. Mācīšanās Latvijas vēsturi piemiņas vietā būtiski paspilgtinot skolā apgūto. "Bērni izvēlējās, ka viņi vēlas šajā dienā atbraukt un atdot godu karavīriem," teic Striķu sākumskolas direktore Daina Zandberga.

Un iespaidi arī bērniem Kuldīgā. Tur pa pilsētas ielām pārvietojas atsevišķas militārās tehnikas vienības. Vēlāk to visu klātienē varēja arī aptaustīt, iesēsties, izmēģināt un uzdot neskaitāmus jautājumus armijniekiem.