Pēc karstām diskusijām Aleksejam Rosļikovam anulētas Rīgas domes deputāta pilnvaras

Lēmuma projekts paredz izbeigt deputāta pilnvaras, jo viņš trīs mēnešu laikā nav piedalījies vairāk nekā pusē domes sēžu bez pietiekami atzīta attaisnojuma. Priekšlikuma virzītāji uzsver, ka šāds mehānisms ir paredzēts likumā, lai nodrošinātu domes darba nepārtrauktību un efektivitāti.

Debatēs uzreiz rodas strīdi par iemesliem. Opozīcijas deputāti apšauba, kāpēc konkrētais deputāts, Aleksejs Rosļikovs, nav piedalījies sēdēs un vai prombūtne tiešām bijusi bez attaisnojuma. Tiek diskutēts par attālinātas dalības iespējām, komandējumiem, slimību un to, kā un kad par tiem jāziņo domes sekretariātam.

Tiek minēts, ka deputātam esot bijušas problēmas ar pieslēgšanos sistēmai kiberdrošības incidenta dēļ, kas, pēc dažu deputātu domām, varētu būt ietekmējis viņa iespējas piedalīties sēdēs. Lēmuma virzītāji savukārt norāda, ka tas bijis drošības incidents, tostarp saistīts ar pieslēgšanos no "nedraudzīgas valsts", un ka tāpēc bijusi nepieciešama stingrāka kontrole un klātienes pārbaude.

Opozīcijas pārstāve Jūlija Stepaņenko (SV/AJ) kritizēja domes darba organizāciju, norādot, ka domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (P) nepārzina deputātu sistēmas lietotāju vārdus, tomēr Kleinbergs (P) aicināja iepazīties ar domes struktūrvienībām un to galvenajiem uzdevumiem.

Uzdodot jautājumus, deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (SV/AJ) prasīja, vai domes deputāti drīkst pieslēgties domes sēdēm no Eiropas Savienības valstīm, piemēram, no Itālijas.

Saņemot apstiprinošu atbildi, Stepaņenko (SV/AJ) prasīja, kādēļ vakar domes sēdes laikā tika liegta iespēja Rosļikovam pieslēgties domei no Itālijas. Stepaņenko (SV/AJ) atzina, ka viņš ir komunicējis ar Rosļikovu, kurš esot atradies Itālijā.

Savukārt Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) norādīja, ka, komunicējot ar Rosļikovu, deputāts norādījis, ka atrodas Vācijā.

Deputāts Rūdolfs Brēmanis (SV/AJ) sēdē īpaši satraucās par, no valsts izvesto, darba datoru, uzsverot, ka tas ir pašvaldības īpašums un šāda rīcība nav pieļaujama. Atbildot uz Kleinberga (P) repliku, ka dators ir jāatgriež un šis jautājums nav salīdzināms ar Brēmaņa (SV/AJ) izsaimniekotās naudas apmēru, Brēmanis smīnot klusēja. Pēcāk gan Brēmanis (SV/AJ) kāpa tribīnē sniedzot maldīgu ieskatu par Rosļikova aktivitāti domes sēdēs, iesakot, ka Rosļikovam būtu jasaglabā sava amata vieta, jo tā būs "vieglāk strādāt".

Einārs Ciliniskis (NA) aicināja atbalstīt priekšlikumu skaidri paužot savu nostāju: "Viņš kļuva par valsts nodevēju. Viņš nav vajadzīgs ne te, ne tur, kur viņš ir šobrīd, ne Krievijai viņš nav vajadzīgs."

Runu tribīnē teica arī vicemērs Edvards Ratnieks. (NA) Viņš norādīja, ka, viņaprāt, "šīs krievu partijas uzvedas kā advokāti viena otrai." Un ka galvenās bažas tomēr ir saistītas ar brīdi, kurā Rosļikovs, šķērsojot robežu, tiktu nogādāts vietā, ko paredzējusi tiesa.

Debatēs tika pieminēti arī jautājumi par aizdomās turētām personām un starptautisku meklēšanu, kā arī kritika par to, ka atsevišķi politiskie spēki, pēc runātāju domām, varētu traucēt tiesībsargājošo iestāžu darbam.

Ainārs Šlesers (LPV) kāpa tribīnē ar runu, ka iepriekš Rosļikovu ir pat atbalstījis, bet šodien balsos par Kleinberga (P) priekšlikumu anulēt Aleksejam Rosļikovam piešķirtās deputāta pilnvaras, jo "viņš ir nostājies pret Latviju."

Linda Ozola (JV) pauda, ka demokrātijas apdraudējumu un valsts drošību. "Tie politiskie spēki, kas uzsver saliedētību, kas ir absolūti vajadzīga, jo mūsu tik tiešām nav tik daudz, lai mēs savā starpā strīdētos. Vienlaikus. Tāda tādas uzņēmējdarbības attīstība vai biznesa attīstīšana, kas balstās sadarbībā ar Krieviju vai Baltkrieviju, valstis, kas objektīvi ir mūsu ienaidnieki, ir bīstams Latvijas drošībai. Un tie politiskie spēki, kas tomēr uzskata, ka šajā virzienā būtu jāiet, vai ar nepacietību gaida, kad tāda iespēja būs, arī rīkojās pretēji valsts drošības interesēm."

Liāna Langa runāja par sev tuvo, valodas jautājumu, sniedzot komentāru opozīcijas pārstāvju provokācijām:  "Latvijā publiskās saziņas valoda ir latviešu valoda. Savukārt krievu valoda vai baltkrievu valoda, vai vai azerbaidžāņu valoda, vai kādas citas valodas.. Visām šīm valodām Latvijā ir tikai un vienīgi privātas ģimenes valodas statuss. Tādēļ mūsu diskusijās un retorikā nevajadzētu piesaukt šīs privātās valodas, kas ir privātu cilvēku darīšana, kā viņi sarunājas draugu vidū vai kā viņi sarunājas. "

Rīgas domē ar 41 balsi atbalstīja bijušā partijas "Stabilitātei" vadītāja Alekseja Rosļikova deputāta pilnvaras anulēšanu.

Pret Rosļikova deputāta amata pilnvaru anulēšanu nobalsoja "Suverēnās varas" un apvienības "Jaunlatvieši" (SV/AJ) deputāti Inna Djeri, Jūlija Sohina, Igors Solomatins un Vjačeslavs Stepaņenko, kā arī "Stabilitātei" deputāts Nikolajs Kabanovs.

Balsojumā nepiedalījās Jūlija Stepaņenko, Rūdolfs Brēmanis, Artūrs Klēbahs, Ļubova Švecova, kā arī Liāna Langa.

Kā ziņots, iepriekš uz Baltkrieviju aizbēgušais Rosļikovs centās pieslēgties domes sēdēm attālināti, taču dome paziņoja, ka šāda pieslēgšanās apdraud drošību.

Ņemot vērā, ka Baltkrievija atzīta par agresorvalsti un Latvija ir pārtraukusi jebkādu starptautisko un ekonomisko sadarbību, attālināta pieslēgšanās no šīs valsts nav pieļaujama drošības apsvērumu dēļ, skaidroja domē.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā nolēma grozīt uz Baltkrieviju izceļojušā Rosļikova drošības līdzekli, piemērojot viņam apcietinājumu.

Šādu lūgumu bija pieteicis prokurors Kaspars Andruškins, tiesai sanākot uz sēdi krimināllietā, kurā Rosļikovs apsūdzēts par nacionālā naida kurināšanu.

Vienlaikus apsūdzēto nolemts izsludināt meklēšanā, un tiesas procesā pasludināts pārtraukums līdz viņa atrašanai.

Rosļikovs atzina, ka atrodas Baltkrievijā, un skaidroja, ka neieradās uz tiesas sēdi un neatgriezās Latvijā, jo baidījies par savu dzīvību, jo bija saņēmis telefoniskus draudus no cilvēkiem, kas draudējuši "nogriezt viņam galvu".

Pēc Rosļikova vārdiem, Valsts drošības dienests (VDD) esot piedāvājis viņam pusgadu dzīvot slēptā dzīvoklī, bet viņš atteicies, jo negribējis sagaidīt, kad izteiktie draudi tiks realizēti.

Rosļikovs tiek apsūdzēts par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu. Savukārt viņš pats uzskata, ka šī lieta pret viņu ir politisks pasūtījums.