Pēcdzemdību depresijas risks vismaz 10% jauno māmiņu. Kā atpazīt?

Jautājums par pēcdzemdību depresiju sabiedrībā kļuva aktuāls pēc Annas Jansones pazušanas.  Kā ziņots, 1989. gadā dzimusī Jansone ar šogad pasaulē nākušo meitu Luīzi Evertovsku 1. novembra rītā ap pulksten 9 izgāja no savas dzīvesvietas Rīgā, Pētersalas ielā. Saņemot informāciju par mātes un meitas bezvēsts prombūtni, policija nekavējoties personas izsludināja meklēšanā un sāka plašus meklēšanas pasākumus.

Tajā pašā dienā pārbaudītas adreses, kur sieviete ar bērnu varētu uzturēties, kā arī pārmeklēta apkārtne. Policisti noskaidroja, ka 1. novembra rītā sieviete ar bērnu pametusi savu dzīvesvietu ar nomas automašīnu. 2. novembrī, turpinot meklēšanas pasākumus, meža masīvā Jelgavas novadā, Valgundes pagastā policijas darbinieki atrada minēto nomas automašīnu "Toyota Corolla", kuras salonā atradās miris minētais zīdainis. Vēlāk mirušās meitenītes tēvs medijiem atklāja, ka sieviete slimojusi ar pēcdzemdību depresiju.

Traģiskie notikumi raisījuši sabiedrībā diskusijas par pēcdzemdību depresiju, vairākas mammas, speciālisti un mediķi vietnē "X" dalās ar savu pieredzi.

Es arī ļoti gribētu, lai pēcdzemdību depresija ir izdomājums vai kaut kas tāds, ko var pārvarēt "ar gribasspēku". Diemžēl, laikā, kas šķiet viens no skaistākajiem cilvēka dzīvē, daudzas mammas un tēvi cieš no baisas pieredzes – depresijas. Tā nav izdomāta. Tā ir pretīgi īsta. https://t.co/WkrJvI0tzA

— Diāna Zande (@DianaZandePar) November 5, 2023

Pēcdzemdību depresija mēdz būt apkārtējiem nemanāma, jo sieviete cenšas noslēpt to, kā jūtas, un apkārtējie nereti negrib to redzēt vai noliedz depresijas esamību. Bet NEVIENA!!! sieviete negrib pamosties no rīta ar vēlmi nomirt. Vēlmi dzīvot atņem smaga klīniskā depresija.

— Diāna Zande (@DianaZandePar) November 5, 2023

Depresija ir viltīga. Smaga paasinājuma gadījumos prāts nestrādā, kā ierasts, domu gājiens samudžinās, var rasties murgu idejas, kas citādi nemaz prātā nenāktu: par vajāšanu, briesmām, pašnāvību. Domas uzmācīgi pārņem prātu, tās nevar kontrolēt. Rekomendēt saņemties NE-PA-LĪDZ.

— Gundega Skruze-Janava (@GundegaFelicity) November 3, 2023

Depresija ir maita. Pēcdzemdību depresija ir maita un tā nav nevienas māmiņas, neviena tēta brīva izvēle, bet to nevar skaisti iepakot, kas būtu viegls pārdošanas kursiks. Mēs negribam par to dzirdēt, negribam to redzēt, bet tā ir apkārt mums visiem!

— Debesmanna.com (@debes_manna) November 3, 2023

Informācija par pēcdzemdību depresiju internetā pieejama dažādos avotos, tā piemēram, Slimības profilakses un kontroles centrs (SPKC) pērn publicējis materiālu esošajiem un topošajiem bērnu vecākiem. Tajā iekļauta informācija, lai palīdzētu vecākiem izprast psihisko veselību pēcdzemdību periodā, atpazīt pēcdzemdību skumju, depresijas un citu psihisko traucējumu simptomus, kā arī iedrošinātu laikus vērsties pēc palīdzības.

"Atšķirībā no pēcdzemdību skumjām, pēcdzemdību depresijai raksturīgi ilgstošāki un izteiktāki simptomi. Pēcdzemdību depresija ir depresijas pazīmēm atbilstoši traucējumi, kas var parādīties pirmo 12 mēnešu laikā pēc dzemdībām un saglabāties no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem, ja tie netiek atklāti un ārstēti. Nereti pēcdzemdību depresija attīstās pakāpeniski, tādēļ māmiņai un līdzcilvēkiem to var būt grūti pamanīt. No pēcdzemdību depresijas cieš aptuveni 10 % līdz 15 % jauno māmiņu. Tas nozīmē, ka katra astotā līdz desmitā sieviete piedzīvo šo stāvokli pēc bērniņa nākšanas pasaulē," norādīts SPKC materiālā.

Tostarp iekļauta informācija par depresijas pamata simptomiem pēc "Patient Health Questionaire-2 (PHQ-2)" un "Edinburgas Pēcdzemdību depresijas" skalām.

SPKC norāda, ka testa rezultāts nav izmantojams par pamatu klīniskās diagnozes apstiprināšanai, tādēļ nepieciešams konsultēties ar ārstu.

Portāls "tv3.lv" pārpublicē SPKC informatīvajā materiālā iekļautos testus.

Ja atbilde bijusi pozitīva uz abiem jautājumiem, vai jebkurā no jautājumiem problēmas ilgušas vairāk par 7 dienām, tad liela varbūtība depresijai. SPKC norāda, ka šādā gadījumā jānoskaidro, vai ir ievērojamas ikdienas funkcionēšanas grūtības personiskajā, ģimenes, sociālajā vai citās jomās. Ja grūtības pastāv, tas norāda uz depresiju.

Ja skrīnings uzrāda depresijas varbūtību, tad var atbildēt uz atlikušajiem " 7Patient Health Questionaire-9 (PHQ-9)" jautājumiem.

Vairumā Eiropas valstu, ASV, Japānā un citās valstīs kā primārais instruments pēcdzemdību depresijas skrīningā tiek izmantota Edinburgas Pēcdzemdību depresijas skala (EPDS). Tā ir iztulkota latviešu valodā, taču vēl nav oficiāli validēta Latvijā, līdz ar to nav oficiāli izmantojama, uzsver SPKC. Vienlaikus skala iekļauta informatīvajā materiālā ar norādi, ka šī skala var palīdzēt noteikt, vai ir pamats aizdomām par depresiju.

Kad visi jautājumi atbildēti, jāsaskaita atbilžu punktus. Ja punktu summa ir 5 un vairāk, iespējams, ka ir kāds no pēcdzemdību psihiskās veselības traucējumiem. Arī šī testa rezultāts nav izmantojams par pamatu klīniskās diagnozes apstiprināšanai, tādēļ nepieciešams konsultēties ar ārstu, uzsver SPKC.