Pedagogi pilnveido savas zināšanas un prasmes ņirgāšanās novēršanai skolās
Aizvien top arī vadlīnijas, kā mācību iestādēs cīnīties ar ļoti izplatīto problēmu – ņirgāšanos, jeb bulingu. Ar to saskārušies faktiski visi pedagogi un, statistika liecina, ka teju katrs trešais bērns Latvijas izglītības iestādēs. Lai problēmu risinātu, pedagogiem vajadzīgas ne vien vadlīnijas, bet arī māka tās pielietot praksē.
Agita ir Laurenču sākumskolas pedagoģe un izglītības nozarē strādā jau ilgus gadus. Viņa atzīst – ņirgāšanās jeb bulings bērnu starpā novērojams arvien biežāk, un nepieciešamas jaunas metodes, kā problēmu risināt.
"Man šķiet, ka te nav jāmeklē vainīgie, bet tas laikmets jau ir cits, tā ir cita paaudze. Un arī ierīces, es teikšu, tās ir atkarības, kas bērnus padara agresīvus. Ir jāpamana tās lietas, ir jāpamana ļoti laicīgi un ar tām ir jāstrādā, jo problēma pati no sevis nebeigsies," skaidro Laurenču sākumskolas skolotāja Agita Kalniņa.
Lai situāciju uzlabotu pērn aprīlī izstrādātas vadlīnijas ņirgāšanas izplatības mazināšanai. Kopš tā laika jau trīs reizes īstenoti kursi, kuru laikā pilnveidotas vairāk nekā 900 izglītības iestāžu vadītāju, skolotāju, sociālo pedagogu un psihologu prasmes – kā ņirgāšanos novērst pirms tā ir attīstījusies un ko darīt, ja tā jau notiek.
"Viņi šādās te grupiņās, savā starpā pārrunājot grūtos gadījumus, risina, viens otram iesaka, kā vēl var risināt konkrēto situāciju. Tāda galvu salikšana kopā – prāta vētras veidā mēģina risināt to, kas dažkārt šķiet neatrisināms. Skolās ņirgāšanās plaukst un zeļ. Bērnu uzvedībā novērojama visatļautība. Katastrofāli trūkst cieņas, trūkst iejūtības vienam pret otru," stāsta psiholoģe Daina Kalniņa.
Ņirgāšanās izpaužas ne tikai bērnu savstarpējā komunikācijā. Tā bieži ir vērsta arī pret skolotājiem – no skolēnu, dažkārt arī no viņu vecāku puses. Tomēr šī nav tikai izglītības vides problemātika, atzīst psiholoģe.
"Paskatieties sociālajos tīklos, kas notiek komentāros, un šādiem vecākiem arī aug bērni. Un bērni, protams, redz, kā vajag ar saviem vienaudžiem komunicēt, vērojot vecāku uzvedību."
Lai gan nav vienotas formulas, kā ņirgāšanos izskaust pavisam, psiholoģe atzīst – viens no veidiem, kā cīnīties ar bulingu, ir strikta skolas iekšējo kārtības noteikumu ievērošana.
"Un viennozīmgi tā ir visu pušu informēšana, darbs ar vecākiem, ar bērniem, bet ir skolas, kur tas ir veiksmīgi panākts. Jā, iespaidojoties, stāstot šīs pieredzes."
Savukārt skolotāja Agita atzīst – pedagogiem visbiežāk nākas cīnīties ar sekām.
"Vajadzētu vairāk preventīvi strādāt, izglītot arī jaunos vecākus, lai audzināšanā nepieļautu tās kļūdas un lai tie bērni nav jāpārtaisa."
Divu dienu kursi dažādās Latvijas pilsētās norisināsies turpmākos divus mēnešus un tajos plānots apmācīt vēl aptuveni 200 pedagogu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
