Pedagogiem pieaugs zemākā stundas likme, LIZDA no streika neatkāpsies
Valdībā piektdien, 21. aprīlī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1. septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.
Izmaiņas paredz, ka algu kāpums būs pilnīgi visu līmeņu skolotājiem. No šī gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim indikatīvi zemākās pedagogu darba algas cels par 13,3%, salīdzinot ar 2022. gada 1. septembri. Vispārējās izglītības pedagogiem mēneša darba algas likme no septembra būs 1224 eiro. Tāpat paredzētas arī izmaiņas izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju zemākās mēneša darba algas likmju izmaiņās.
Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1. septembra būs 1240 eiro, kas ir par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā, kad zemākā darba algas likme bija 1070 eiro. Mazinās nevienlīdzību starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgu slodžu dēļ. Profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogiem saglabājas esošā slodze – 30 stundas nedēļā, zemākai mēneša darba algas likmei veidojot 1020 eiro.
Līdz 31.maijam plānots izstrādāt vadlīnijas darba slodzes līdzsvarošanai visām pedagogu grupām, tai skaitā atbalsta personālam. Papildus līdz 31. oktobrim ministrija plāno veikt arī visu pedagoģisko amatu, izņemot akadēmisko personālu, izvērtēšanu algas likmes gradācijas noteikšanai.
Augstskolu akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes no šī gada septembra tiks paaugstinātas par 13%, saglabājot līdzšinējās atlīdzības atšķirības proporcijas starp amatiem. IZM secinājusi, ka saskaņā ar pašreizējo normatīvo regulējumu tādiem amatiem kā asistentiem, rektoriem, prorektoriem, dekāniem, katedras vadītājiem un prodekāniem joprojām ir jānosaka zemākās mēneša darba algas likmes, jo tie ir pedagoģiskā personāla amati. Pedagogu atalgojuma palielināšanas grafikā paredzēts, ka no 1.septembra profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem – 1587 eiro, docentiem – 1270 eiro, lektoriem – 1017 eiro, asistentiem – 810 eiro, bet pārējiem amatiem saglabās pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.
Gatavs esot arī slodžu sabalansēšanas plāns – vispārējās, vidējās un profesionālās izglītības pedagogiem turpmāk slodze dalīsies sekojoši – aptuveni 65% kontaktstundu un 35% pārējo pienākumu veikšanai, piemēram, kontroldarbu labošanai. Līdz šim tāda sadalījuma nebija vispār. Vairāk laika stundu gatavošanai būs arī bērnudārzā strādājošajiem un līdzīgas izmaiņas skars arī pārējās pedagogu grupas.
"Es saprotu protestus, kas saistīti ar skolotāju nogurumu un izdegšanu saistībā ar to, ka ilgstoši nav materiāli pieejami – tur ir daudz lietas, kas mums sistēmā kopumā jākārto. Bet, ja mēs runājam par atalgojumu un slodžu sabalansēšanas plāniem, kas bija prasība streikā, es teiktu, ka šobrīd nav pamata streikam."
Nozares arodbiedrība gan ir neapmierināta ar veidu kādā lemšana notikusi, jo noteikumu izpētīšanai viņiem esot dota tikai viena diena un tik īsā laikā to fiziski neesot iespējams izdarīt. Arodbiedrība no valdības rīcību prasīja kopš janvāra, bet kaut kādu lēmumu tā spējusi pieņemt vien tad, kad streika draudi kļuva nenovēršami. Turklāt pēdējie labojumi valdības plānos arodbiedrībai esot iesniegti vien 14 minūtes pirms valdības sēdes.
"Tādā laika ietvarā neviens nespēj izlasīt visu, pārbaudīt aprēķinus. pat pieņemot, ka tur varbūt ir uzlabojumi."
Arodbiedrībā nevar apstiprināt, ka visas viņu prasības tiešām izpildītās, jo viņiem gluži vienkārši trūcis laika par to pārliecināties. Protestējot pret šādu darba stilu, arodbiedrība sola prasīt premjera Krišjāņa Kariņa demisiju. Premjers savukārt met aizdomu ēnu arodbiedrības virzienā.
"Es teikšu godīgi, es šeit vairs nesaredzu diskusiju par saturu, es šeit drīzāk saredzu kaut kādu politisku procesu, ko es, godīgi sakot, ne līdz galam izprotu."
Tā kā arodbiedrībai nav bijis laika ar izmaiņām iepazīties, pieteiktais streiks paliek spēkā.
Lai šogad nodrošinātu nepieciešamo finansējumu akadēmiskā personāla atlīdzībai, 2 821 222 eiro piešķirs no jau apstiprinātā finansējuma augstākajai izglītībai, bet no 2024. gada ik gadu papildus nepieciešami 8 559 486 eiro. Pārējo pedagogu algu palielināšanai šogad 9 039 833 eiro nodrošinās no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet no 2024. gada ik gadu būs nepieciešami papildus 27 119 499 eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
