Pētījumā salīdzināta Latvijas un Somijas aizsardzības industrija. Ko varam mācīties no ziemeļniekiem?

Somijas aizsardzības industrija veidota kā ilgtermiņa valsts stratēģija – ar stabilu pieprasījumu, ciešu sadarbību starp zinātni un industriju un skaidru redzējumu turpmākajiem desmitiem gadu uz priekšu. Tikmēr Latvijas attīstība bijusi mainīga, nestabila un joprojām izjūt sekas, ka valsts ilgstoši nav pieņēmusi stabilus lēmumus nozares attīstībai.

"Mēs varam novērot, ka pēc 2003. gada Latvijā radikāli tiek izmainīta pieeja aizsardzībā. Mēs iestājāmies Otavas konvencijā, mēs atceļam obligāto militāro dienestu, mēs principā nomainām armijas jēgu kā tādu, mēs koncentrējamies uz starptautiskām misijām. Pēc tam 2016. [gadā] mēs saprotam – nē, mums ir iespējams apdraudējums, un atkal veicam kaut kādas izmaiņas, bet ne līdz galam, mēs neatjaunojam militāro dienestu. 2022. gadā mēs atkal saprotam, ka nav citas iespējas, un tagad patiešām to izdarām, mēs aizejam līdz galam," uz valsts varas neizlēmīgo rīcību norāda pētījuma autors Zintis Sils.

Tikmēr Somijas aizsardzības politika gadu desmitiem balstījusies nemainīgos principos – valstij jāspēj aizsargāt sava teritorija, jāuztur konvencionālam karam gatava armija un jāveido spēcīga militārā ražošana. Šie pamatprincipi palikuši stabili neatkarīgi no politiskām vai starptautiskām pārmaiņām.

"Ir diezgan liels attālums starp mums un Somiju. Somijā patstāvīgi ražo bruņutransportierus, iznīcinātājlidmašīnu detaļas. Somiem tiešām ir pamatīgas spējas, tas, kas mums būtu jādara. Būtu jāmēģina pēc iespējas vairāk zināšanu pārnest uz šejieni – ne tikai mēs izmantotu somu dizainus, šeit skrūvētu kopā bruņutransportierus, bet arī maksimāli pārņemtu zināšanas, iespējams, iepirktu patentus un patstāvīgi ražotu produktu Latvijā, un radītu jaunus uz šīs bāzes," vērš uzmanību Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

"Šajā brīdī ir jāatzīst, ka mēs no Somijas šī brīža rīcībpolitikā esam ņēmuši gana daudz labo piemēru, un tas patiesībā attiecas ne tikai uz aizsardzības industrijas attīstības politiku, tas attiecas arī uz civilmilitāro sadarbību, civilo aizsardzību," klāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas vadītāja Elīna Egle.

Viņa turpina: "Ja mēs raugāmies šobrīd uz virkni politikas plānošanas dokumentu, tad jau šī pieeja, kas tiek skaņota Ministru kabinetā gan par stratēģiskām partnerībām, gan par drošām piegādes ķēdēm, – tās ir šīs atziņas, kas ir ilgā laika periodā gūtas pašai Somijai, ko mēs esam no viņiem mācījušies."

Nozare kā lielāko pārbaudījumu pašlaik min kapacitāti – trūkst kvalificētu darbinieku gan valsts iestādēs, gan pašos uzņēmumos, kuri strauji aug. Tikmēr pētījuma autors uzsver, ka tieši tagad Latvijai ir būtisks brīdis stiprināt aizsardzības industriju.

Drošības situācija NATO un Eiropas Savienībā prasa noturīgas piegāžu ķēdes un vietējo ražošanu. Un Somijas piemērs rāda, ka to var panākt arī mazas valstis, pie nosacījuma, ja politika ir konsekventa un ilgtermiņa.