Pētījums: katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pienācīgi neizguļas

Nebūs melots, ja apgalvotu, ka miega trūkums, regulāra neizgulēšanās, kas nereti vainagojas ar miega traucējumiem, ir mūsdienu "epidēmija". "Mana Aptieka un Apotheka" Veselības indeksa pētījumā neizgulēšanos kā savu kaitīgo ieradumu ir norādījis katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, turklāt šī situācija ir nemainīga pēdējos divus gadus.

Pētījuma dati parāda vēl vienu negatīvu iezīmi – miegam ieteicamās vismaz septiņas stundas diennaktī velta mazāk nekā puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju.

Neizgulēšanās biežāk raksturīga tiem, kuri kopumā piekopj neveselīgu dzīvesveidu. Vīrieši ar neizgulēšanos grēko nedaudz biežāk – 27%, nekā sievietes – 24%. Turklāt šis kaitīgais ieradums ir raksturīgs iedzīvotājiem teju visās vecuma grupās, vidēji katrā vecuma grupā uz šo paradumu norāda 27-29 % respondentu. Izņēmums ir vienīgi seniori vecumā 64-75 gadi, kuriem neizgulēšanās nav aktuālākā problēma – viņu vidū neizgulēšanos kā savu kaitīgo ieradumu min tikai 15%.

Māris Lūks

Aptieku tīkla "Apotheka" izpilddirektors

"Satraukumu raisa fakts, ka arī jauniešu vecumā 18-24 gadi vidū neizgulēšanās ir aktuāla problēma, un gada laikā šajā vecuma grupā respondentu skaits, kuri atzīst, ka guļ par maz, ir pieaudzis par 6%. 2022. gadā jau 27 % jauniešu atzina, ka izjūt miega trūkumu. Tas mudina vairāk domāt par nepieciešamām korekcijām dzīvesveidā un profilaksi, jo ilgtermiņā miega trūkums var izraisīt virkni citu veselības problēmu. "

Viņš piebilst – ņemot vērā, ka 18% respondentu Veselības indeksa pētījumā kā savu kaitīgo paradumu ir minējuši arī pārmērīgu aizraušanos ar virtuālo vidi, ar ko jo īpaši aizraujas gados jaunāki cilvēki, arī šis kaitīgais ieradums nenāk par labu miega higiēnai. "Ja viedierīcēm patērēto laiku neierobežo un neievēro veselīgus to lietošanas principus, tas var izraisīt miega traucējumus un citas nopietnas veselības problēmas," vērš uzmanību Lūks.

Bezmiegs vai miega traucējumi teju katram trešajam iedzīvotājam

Pētījuma dati ļauj noprast, ka daļai Latvijas iedzīvotāju regulāra neizgulēšanās radījusi papildu veselības problēmas – bezmiegu un miega traucējumus. Ļoti iespējams, ka miega traucējumus un bezmiega problēmas sabiedrībā veicinājis augstais stresa līmenis, ar kādu pēdējos gados iedzīvotāji sastopas gan epidemioloģiskās, gan ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas dēļ.

Uz jautājumu "Vai pēdējā laikā jums ir bijuši kādi no veselības traucējumiem?" 30% respondentu jeb teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs norādīja, ka sūdzas par  bezmiegu vai un miega traucējumiem, turklāt šis skaits salīdzinājumā ar 2021. gadā veiktā pētījuma rezultātiem pieaudzis par 6%.

Miega traucējumi un bezmiegs biežāk raksturīgs cilvēkiem ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū. Visticamāk, cilvēki laupa miegam nepieciešamās stundas, lai tiktu galā ar darba pienākumiem, studijām vai citām aktivitātēm, kas saistītas ar karjeru.

Ja salīdzina 2020. gadā un 2022. gadā veikto pētījumu datus, redzams, ka no miega traucējumiem arvien biežāk cieš ekonomiski aktīvie cilvēki darbspējīgā vecumā – pērn 35-44 gadu vecuma grupā uz miega traucējumiem norādīja teju katrs trešais respondents jeb 31%, kas ir par 11% vairāk nekā 2020. gadā, bet vecumā 25-34 gadi – katrs piektais respondents jeb 19%, kas ir par 8% vairāk nekā 2020. gadā.

Tikai krākšana vai miega apnoja?

Pērn veiktajā pētījumā par 4% vairāk respondentu nekā 2020. gadā norādīja, ka krākšana miegā ir viņiem zināma problēma. To apgalvo katrs ceturtais jeb 25% no visiem aptaujātajiem vīriešiem un 12% no visām aptaujātajām sievietēm.

Jāņem vērā, ka krākšanu nedrīkst ignorēt, uzskatot, ka tā ir tikai nepatīkama parādība, nevis veselības problēma. Tas var būt miega apnojas simptoms. Apnoja ir pēkšņa elpošanas apstāšanās miegā. Miega apnoja, liekais ķermeņa svars un hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens ir viens otru savstarpēji ietekmējoši faktori. Diemžēl krākšana un miega apnoja var novest līdz hipoksijai jeb skābekļa badam audos, radot veselībai bīstamas situācijas, tāpēc ikvienam bez izņēmuma diennaktī būtu nepieciešamas 7-8 stundas kvalitatīva miega.

Pašdisciplīna miega traucējumu mazināšanai

Pastāv uzskats – ja reiz cilvēks ir aizdomājies par to, ka viņam ir miega traucējumi, visticamāk tie patiešām ir. Miega traucējumus mēdz izraisīt gan stress, gan maiņu darbs, kaitīgie paradumi, viedierīču lietošana pirms miega, kā arī cilvēka psihoemocionālais stāvoklis – ar šiem iemesliem ikviens ikdienā sastopas. Lai rūpētos par savu veselību, ir svarīgi ievērot miega higiēnu.

"Miega higiēna ir pasākumu kopums, kā mēs paši sev varam palīdzēt, lai novērstu tos apstākļus, kas gluži vienkārši traucē kvalitatīvam miegam. Pirms miega nevajadzētu vismaz divas stundas izmantot jebkāda veida ekrānus. Zilajam starojumam ir stimulējoša ietekme, kas sniedz smadzenēm impulsu būt aktīvām, tādējādi pēc tam grūtāk atslābt. Telpai ir jābūt klusai, vajadzētu novērst trokšņus. Tāpat ir svarīgi, lai telpa būtu arī tumša, bez liekiem apgaismojumiem,"  atgādina "Capital Clinic Riga" ģimenes ārste Dārta Geižāne.

Viņa iesaka īsi pirms gulētiešanas neieturēt sātīgu maltīti, tāpat ieteicams izvēdināt telpu. "Ja šie aspekti tiek ņemti vērā,  iespējams, miega traucējumi būs mazāki. Ja cilvēks ilgstoši neizguļas vai guļ pārāk maz stundu, organisms nespēj atpūsties. Cilvēks jūt pastāvīgu nogurumu un enerģijas trūkumu, ko nereti noraksta kā badu vai izsalkumu, un to cenšas kompensēt, apēdot kaut ko saldu ar domu, ka tas veicinās enerģijas pieplūdumu," skaidro ģimenes ārste.

Pēc viņas sacītā, regulāras neizgulēšanās vai miega traucējumu rezultātā samazinās cilvēka produktivitāte, viņš kļūst emocionāli uzņēmīgāks, vieglāk aizkaitināms gan mājās, gan darbā, un tā ir kā spirāle, kas iet uz riņķi un var izraisīt virkni dažādu veselības problēmu. Turpretī, ievērojot iepriekš minētos miega higiēnas pamata principus, ir iespējams samazināt miega traucējumus un izvairīties no turpmākām problēmām, ko var izraisīt regulārs nekvalitatīvs miegs.

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, ko veic jau septiņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma mērķis ir sekmēt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Pētījums veikts 2022. gada aprīlī – maijā.