Turpmāka mēneša "900 sekundēs" pievērsīsies jautājumiem, kas saistīti ar ūdeni. Sižetu sēriju sākam ar kāda pētījuma satraucošiem rezultātiem. Zāļu aktīvo vielu klātbūtne notekūdeņos, kā arī Latvijas un Lietuvas upēs un ūdenstilpēs daudzviet sasniegusi videi nedrošu koncentrāciju, secinājuši zinātnieki.
Hidroekoloģijas institūta zinātniskā asistente Inga Līkuma sagatavo dafniju kultūru jeb ūdensblusas, kas dzīvo ūdenstilpēs, notekūdeņu pētījumiem. Tādā veidā var noskaidrot notekūdeņu ietekmi uz ūdensblusu attīstību un vai šis organisms spēj dzīvot un vairoties vidē ar iespējamo zāļu piesārņojumu.
Šie organismi ir barības ķēdes pamats, kuru dzīvotspēja tālāk ietekmē augstākos organismus, piemēram, zivis. Lietojot zālēs, tās vēlāk nonāk notekūdeņos un ietekmē ne tikai zivis, bet arī mūsu veselību.
Lielākajā daļā analizēto ūdenstilpju notekūdeņu plūsmās dominē pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti. Tos intensīvi lieto gan Latvijā, gan Lietuvā, tāpēc tajos esošās vielas lielos daudzumos nonāk notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un ūdenstilpēs.
Ieva Putna-Nīmane ir viena no tiem zinātniekiem, kas kopā ar pašmāju un Lietuvas kolēģiem pēta farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu notekūdeņos ar mērķi meklēt risinājumus tā samazināšanai.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Farmaceitiski aktīvas vielas ir ļoti stabilas un var akumulēties ūdens organismos. Tas nozīmē, ka cilvēks vēlreiz var uzņemt šīs te zāles. Endokrīnās sistēmas traucējumi, ietekmēt reprodukciju, peldspējas, vērību," teic Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece.
Zāles būtu jālieto apdomīgi, uzsver pētījuma zinātnieki, lai tie lieku reizi nenonāk notekūdeņos un vēlāk – upēs un ūdenstilpēs. Vēl viens ieteikums – neizmest zāles, kuras vairs nelietojam sadzīves atkritumos, bet gan nodot atpakaļ aptiekās, kas zinās, kā tās pareizi utilizēt.
"900 sekunžu" moderatore un vides aktīviste Kristīne Garklāva zāles, kam beidzies derīguma termiņš, ved uz aptieku, kur tās var nodot: "Esmu dzirdējusi, ka citi izmet, piemēram, podā. Loģiski, ka zāles jau tāpat nonāk notekūdeņos, jo tās lietojam ikdienā. Šis ir tas minimums, ko katrs var izdarīt – izšķirot tās zāles."
Projekts, kas pēta farmaceitiskās vielas notekūdeņos un to ietekmi, turpināsies līdz gada beigām. Zinātnieki mēģinās rast risinājumu, kā attīrīt notekūdeņus un ūdenstilpes no pārāk lielas zāļu koncentrācijas, kas šobrīd ir izveidojusies. Jo attīrīšanas iekārtām ir vairākas metodes, kas var palīdzēt tikt ar to galā.
