"Pilnvaras nevar dot kuram katram" – policija vērtē, kā atdzīvināt brīvprātīgo modeli

Valsts kontrole (VK) savā nesenajā ziņojumā "Kā nodrošināt pietiekamu skaitu policistu?" norāda, ka "būtisku ieguldījumu policijas darba atslogošanā – prevencijā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā u. c. jomās – var dot brīvprātīgie policijas atbalstītāji. Lietuvas un Igaunijas pieredze liecina, ka brīvprātīgie var būt nozīmīgs atbalsts un sadarbības resurss policijai."

Un tā iesaka arī Latvijā veidot šādus resursus, īstenojot pilotprojektus.

Kā "tv3.lv" norāda Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks, ar brīvprātīgo policistu tiek saprasts policijas darbinieka palīgs, kas arī ir atrunāts likumā "Par policiju" un kuram ir izstrādāti savi Ministru kabineta noteikumi.

Savulaik, 1990. gados, Latvijā šādu palīgu bijis ap 1500, taču situācija izvērtusies līdzīgi kā kinofilmā "Tumšzilais Evaņģēlijs". Proti, VP piešķirtā apliecība izmantota negodprātīgos, savtīgos, privātos nolūkos, kā dēļ brīvprātīgo policistu institūts ieguva negatīvu pieskaņu.

VIDEO: Valsts kontrole atklāj satraucošu situāciju Valsts policijā

Kopš tā laika policijas darbinieku palīgu jautājums gan pārskatīts un ieviestas dažādas korekcijas, lai tādas situācijas nepieļautu.

Ruks pastāsta, ka 2020. gadā, stājoties VP priekšnieka amatā, šādu palīgu bijis ap 100, bet uz šodienu tie ir vien daži desmiti. Viņš atzīst – apskatot atskaites par šādu palīgu paveikto darbu, pievienotās vērtības tajā gluži nav. Taču to varētu mainīt, pie kā arī policija iecerējusi strādāt.

Vispirms gan rūpīgi jāpārdomā un jāatrunā dažādi jautājumi. Piemēram, policijas šefs akcentē, ka dienests ir pakļauts nopietnai kontrolei, kas tostarp saistīta ar neizpaužamo ziņu izpaušanu, cilvēku iesaisti dažādās operācijās, palīdzības sniegšanā u. tml.

"Cik daudz šo cilvēku vispār varam informēt par to, ko viņš dara? Cik lielas ir viņa pilnvaras? Ko drīkst vai nedrīkst darīt? (..) Nevar taču cilvēkam [tāpat] dot kaut kādas pilnvaras –  sāksies ne visai labas aktivitātes, privātās aizturēšanas un vēl kaut kas. Tas nebūtu labi. Ir jautājums par normatīvo regulējumu, par pilnvaru apmēru, ko varam šādam cilvēkam atļaut. Tas vienmēr, it īpaši mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, ir par lojalitāti valstij, dienestam. Mēs nevaram pielaist sev pārāk tuvu cilvēkus, kas varētu izmantot šo platformu citiem mērķiem," uzmanību vērš Ruks.

Viņš arī piebilst, ka palīgi ir iekšēji motivēti pielikt roku pie drošākas sabiedrības un vides veidošanas, bet valda arī cilvēcīga vēlme par ieguldīto darbu kaut ko saņemt atpakaļ.

NOSKATIES: Brīvprātīgie policisti Latvijā. Cik reāla ir ministra rosinātā ideja?

Vienlaikus Valsts policija jau pirms laika iekšēji pieņēmusi lēmumu, ka sabiedrības iesaiste ir ļoti svarīga un vajadzīga un ir jāmeklē veidi, kā to īstenot. Labs piemērs ir VK ziņojumā pieminētā Igaunija, taču, kā teic Ruks, "kas der igaunim, ne vienmēr derēs latvietim". Tāpēc, iespējams, jāveido kāds kombinētais modelis, kaut ko aizgūstot arī no Lietuvas.

Ruks paskaidro, ka iekšlietu ministrs jau ir uzdevis veikt izpēti un izstrādāt iespējamo Latvijas modeli. Valsts policijā patlaban tiek pētīta igauņu pieeja. Mūsu ziemeļu kaimiņi brīvprātīgo institūtam atvēlē arī finansējumu, piemēram, pērn tie bija apmēram divi miljoni eiro. Tāpat brīvprātīgie tiek ekipēti, apģērbti un apmācīti. "Nekas šajā pasaulē nenotiek par pliku, baltu velti," uzsver policijas šefs.

Ja šāds institūts Latvijā tiktu ieviests, Ruks saredz, ka brīvprātīgos policistus varētu iesaistīt, piemēram, sabiedriskās kārtības uzraudzīšanai publiskajos masu pasākumos. Tāpat par palīgiem varētu kļūt cilvēki ar specifiskām zināšanām, tostarp IT jomā, analītikā u. tml.

Attiecīgi šāda institūta viens no mērķiem būtu arī popularizēt dienestu – parādīt policista profesiju no iekšienes un potenciāli piesaistīt jaunus, pastāvīgus kolēģus.

"Mēs strādājam. Uzdevums ir tveramu veidojumu prezentēt jau nākamgad. Centīsimies to panākt. Darba ir daudz," teic Ruks un piebilst, ka tas arī paredzētu iekšējas izmaiņas, proti, esošie resursi būs jāpārstrukturizē, jo kādam būs tiešā veidā jāatbild par brīvprātīgajiem, tostarp jāveic to apmācības, un jāatrod "motivācijas sistēma" darbinieku atalgošanai.

"Pieļauju, ka varētu izvērsties ļoti plaša diskusija. Tas nav vienkāršs jautājums, kā izveidot šo brīvprātīgo policistu institūtu pavisam citā izpratnē, kā tas ir šobrīd – policijas palīginstitūts. Bet mēs to darīsim, jo es šeit redzu vairākus iemeslus, kāpēc tas ir nepieciešams," norāda Ruks.

Valsts policija kopā ar Iekšlietu ministriju ir izstrādājusi plānu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā noteikto rekomendāciju ieviešanai. Aktīvs darbs jau notiek, taču tā virzības ātrumu prognozēt nav iespējams.