"Pirmās kļavu sulas pagaršotas jau janvāra sākumā"; šogad neierasti ilga kļavu sulu sezona

Trīs bērnu māmiņa no Babītes pagasta Linda Apkalna vienreiz gadā obligāti tecina kļavu un bērzu sulas. Pirmo reizi šogad kļavu sulas pagaršotas daudz ātrāk nekā parasti – jau janvāra sākumā.

Parasti Lindas ģimene kļavu sulas sāk tecināt ziemas beigās un pavasara sākumā, bet šogad viss ir ļoti neierasti. "Ir dienas, kad no viena urbuma iztek vairāk par trim litriem, un ir dienas, kad pat puslitrs neiztek, bet ir pat tādas dienas, ka koks vispār guļ," secina Linda.

Kāpēc dažreiz sulas tek intensīvāk, bet dažreiz kūtrāk, tam ir savs izskaidrojums. Kļavām sulu dzīšanas mehānisms nav garš, bet var aktivizēties ik pa laikam visas ziemas un pavasara garumā. Tiklīdz iestājas sals, sulu tecēšanas process apstājas līdz nākamajam atkusnim.

Tieši tas pēdējās dienās ir noticis – sulas tek nelabprāt, bet tikko kļūs siltāk, tās atkal tecēs intensīvāk.

Vismaz pēdējo 10 gados Linda neatceras nevienu ziemu, kad tās laikā deviņas nedēļas varētu tecināt sulas. Viņa arī nedomā, ka pie mājas augošajām kļavām, šī ilgstošā tecināšana varētu nodarīt pāri.

"Tā kā mēs tās kļavas tecinām kopš manas bērnības un katru gadu ir urbts, un nekas tām nav noticis, es domāju, ka koks zina, cik var atdot," saka Linda.

Nodarīt pāri, tecinot sulas, kokam tomēr var, saka koku Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits, bet tas patiešām nav saistīts ar to, ka sulas tiktu tecinātas cauru ziemu.

"Cilvēkiem ir maldīgs priekšstats, ja mēs tecinām daudz sulu, koks noasiņo un viņam tādā veidā būtu kaut kāds kaitējums. Bet īstenībā kaitējums ir ne no sulu daudzuma, ko iztecinām, bet drīzāk no tās brūces, ko mēs radām," skaidro Agnis Šmits.

Urbuma dziļumam nav jābūt lielam, pietiek ar mazu līdz 12 milimetriem lielu urbumu. Jo tas ir mazāks un gludāks, jo mazāk iespēju inficēt koku.

"Jo tas, kas notiek, nevis koks noasiņo, bet vaļējā brūcē nāk iekšā slimības, sēnes, baktērijas, un tas izraisa koka trupi, un jo mazāk koku traumējam, jo labāk. Līdz ar to kokam jābūt pietiekami lielam," sulu tecinātājiem atgādina pētnieks.

Valsts mežos var urbt tikai kokiem, kas ir lielāki par 40 centimetriem diametrā. Jāatceras, ka gan bērziem, gan kļavām urbt vajadzētu pēc iespējas tuvāk zemei – zem 50 centimetriem. Tas kokam būšot mazāk kaitīgi.