Pirmie novērojumi liecina par progresu Zaļā purva atjaunošanas procesā
Savs laiks susināšanai, savs pārpurvošanai. Ķemeru Nacionālajā parkā jau vairākus gadus tiek īstenots projekts par bijušās kūdras ieguves vietas rekultivāciju. Šo vietu mēģina pārvērst atkal par parastu purvu, un jaunnedēļ katrs interesents arī varēs aizbraukt uz apskatīties, kā tas notiek.
Vieta, uz kuru TV3 Ziņas dodas ar Andri Širovu no Dabas aizsardzības pārvalde ir Zaļais purvs. "Visu šo purvu šķērso divi karjeri, kur kādreiz tika iegūta kūdra. Viens ir pusotru kilometru garš, otrs – dovus kilometrus garš," viņš skaidro.
Lai arī saukts par Zaļo purvu, šī vieta vēl par tādu kļūst. Iepriekšējos gados te rakti ciet grāvji, kopumā 120 kilometru garumā. Tas bija nepieciešams, jo pat pēc kūdras ieguves beigšanas vēl padomju gados, susināšanas mehānisms darbojās.
"Tā meliorācijas sistema turpināja strādāt, bet jebkuram purvam ir svarīgs noturīgs ūdens līmenis. Un šim projektam ta doma ir meliorācijas sistēmu nobloķēt, lai tā susināšana tiktu pārtrukta," norāda Širovs.
Meliorācijas sistēmu bloķēšana notika laika posmā no 2011. līdz pat pagājušajam gadam. Tad teritoriju atmežoja un sāka apstādīt.
"Man šeit ir dažādas sūnas jeb sfagni, sarkani, brūni un zāli un arī virši, betv tos atdalām, katrā eksperimentālā teritorijā ir savs mērķis, mēs gribam zināt, kādas sfagnu sugas vislabāk ieaugsies šeit, vai tie būs sarkanie, brūnie vai zaļie sfagni vai arī būs vajdzīgs visām purva augu sugām augt kopā," iepriekš norādījusi purvu eksperte, bioloģijas zinātņu ekperte Māra Pakalne.
Šobrīd pagājis salīdzinoši mazs laiks, lai izdarītu tālejošus secinājumus, taču kopumā novērojumi liecina, ka Zaļais purvs tiešām atdzimst.
Taču kādēļ šāds eksperiments vispār nepieciešams? Divu miljonu vērtais projekts ir daļa Eiropas Savienības projekta "LIFE+" degradēto teritoriju atjaunošanai.
"Susināti purvi rada lielu kaitējumu patiesībā. Viņi patērē skābekli un ražo CO2, savukārt dabisks purvs, kurā notiek visi dabiskie procesi viņš akumulē sevī CO2 un ražo skābekli," saka DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Širovs.
Purvs veidojas ilgstoši, tās būs vairākas desmitgades, bet jau tagad pārvietoties ir grūti – vietām slīkst kājas. Nākotnē, visticamāk apskatīt purvu varēs tikai pa perimetru vai īpaši veidotām takām. Šobrīd vēl ekskluzīvi var redzēt, kā purvs veidojas dzīvē.
Pēc nedēļas, 3.oktobrī Ceļotāju dienas ietvaros, Zaļo purvu būs iespējams apskatīt un izstaigāt gida pavadībā. Viņam būs iespējams uzdot arī visus neatbildētos jautājumus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
