Pamatojot nepieciešamību palielināt algas iekšlietu dienestos strādājošajiem, iekšlietu ministre Marija Golubeva min vairākus iemeslus. Galvenie no tiem – drošības stiprināšana, jo Krievijas sāktā kara dēļ ir pieaugoši ģeopolitiskie draudi, un korupcijas risku mazināšana.
Saskaņā ar KNAB novērtējumu, vidējam korupcijas riskam ir pakļauti 45% policistu, bet robežsardzē pat teju 80% darbinieku.
"Jāņem vērā, ka, beidzoties Covid-19 piemaksām, lielai daļai mūsu dienestu amatpersonu atalgojums bez Covid-19 piemaksām atkal ir zem 1000 eiro, kas ir zemāk nekā KNAB ieteiktais minimālais atalgojums personām, kuras pieņem lēmumus, jo tas arī palielina korupcijas riskus. Un arī neatkarīgi no tā, ir ļoti būtiski, protams, piesaistīt labākos cilvēkus dienestiem arī nākotnē, kas izriet, protams, no vairākiem motivācijas faktoriem, bet viens no tiem neapšaubāmi ir atalgojums."
Valdībā atbalstītais plāns paredz atalgojumu palielināt trīs gadus pēc kārtas vidēji par 140 eiro gadā.
"Tas ir tāds pieticīgs – ap 10%, bet būtisks palielinājums, kas trīs gadu laikā izveidotu konkurētspējīgu atalgojuma sistēmu iekšlietu sistēmā," skaidroja Golubeva
Plānots, ka no nākamā gada vidējā mēnešalga policistiem pirms nodokļu nomaksas pieaugtu līdz 1250 eiro bez dažādām piemaksām, robežsargiem tā būtu nepilni 1200 eiro, bet ugunsdzēsēji saņemtu vidēji ap 1100 eiro mēnesī.
Lai palielinātu algas, katru gadu papildu nepieciešami 27,5 miljoni eiro. Par finansējuma piešķiršanu valdība vēl lems, veidojot nākamā gada budžetu. Bet galavārds būs jāsaka jaunajai Saeimai, kas tiks ievēlēta rudenī.
Iekšlietu ministrija izskatīšanai valdībā sagatavojusi arī pieprasījumu par vēl 25 miljonu eiro piešķiršanu nākamajos trīs gados. Krievijas sāktā kara dēļ nauda nepieciešama policijas bruņojumam, civilās aizsardzības uzlabošanai, Valsts drošības dienesta stiprināšanai, kiberuzbrukumu novēršanai un citiem mērķiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
