Pļaviņās plūdu situācija ir neprognozējama. Jēkabpils vietvara gatava nekavējoties rīkoties

Daugavā sākoties ledus iešanai, Jēkabpils un Pļaviņu apkārtne applūdušās plašas teritorijas. Atbildīgie dienesti aktīvi seko līdzi situācijai un nepieciešamības gadījumā gatavi cilvēkiem palīdzēt.

Plats ūdenskritums, tā šodien varēja dēvēt vienīgo ceļu, kas savieno Jēkabpili ar pilsētās teritorijā esošo Sakas salu.

Šķērsot gan to šodien vēl varēja, taču nez cik ilgi, tādēļ daļa iedzīvotāju steidza iepirkt krājumus.

"Izbraukt pagaidām vēl var. Cerams paspēšu turp, atpakaļ uz veikalu," saka Sakas salas iedzīvotāja Vineta.

Turpat Sakas salā, miglas palagā ietītas, arī vairākas jau applūdušas mājas. Tie gan ir īpašumi, kas ūdeni mirkst ik gadu, tādēļ situāciju par kritisku jēkabpilieši šodien vēl nesauca.

"Ūdens daudz jau nav. 1981. gadā virs galda bija augstāks līmenis, 1983. gadā,  virs grīdas bija tāds līmenis. Tagad jau nav vēl tik tuvu, var jau vēl dzīvot," situāciju savās mājās raksturu Sakas salas iedzīvotājs Mārtiņš.

Plūdu apdraudētas gan jau šobrīd ir Mucenieku mājas. Saimniece Anna izrāda teritoriju – te ūdens šodien piecu stundu laikā kāpis par aptuveni 30 centimetriem. Jau applūdis dārzs un saimniecības ēka, tālu no krastiem izgājušās upes, nav arī māja. Tas gan viņus nesatrauc – tam esot gatavojušies.

"Mēs visu noņēmām tā, kā vajag. Ja nu būs, es nedomāju, ka būs lieli zaudējumi. Mēs iznesām kartupeļus no pagraba, visu noņēmām, domāju, ka tikai ēkas būs slapjas," stāsta Jēkabpils iedzīvotāja Anna.

Gatava potenciālam plūdu apdraudējumam esot arī Jēkabpils pašvaldība. Tur norāda, ka pilsētas iedzīvotājiem atšķirībā no pērnā gada šobrīd par plūdiem nav jāraizējas, jo tur Daugava no ledus esot jau tīra. Taču vietvara uztur modrību un esot gatava nekavējoties rīkoties, ja situācija mainās.

"Protams, sekojam līdzi, monitorējam, ja kaut kas mainās. Šodien tika sasaukta Civilās aizsardzības komisija, pārliecinājāmies, ka visi dienesti strādā, ka visas struktūras ir gatavas tiem izaicinājumiem. Laivas ir piepumpētas, mediķi zina, kas viņiem jādara, kuri ceļi ir vai nav braucami, un policija dežurēs," saka Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis ("Latvijas Zaļā partija").

Mainīga situācija šobrīd arī Pļaviņu pusē. Pamatīgi ledus sablīvējumi, kā ierasts, izveidojušies tieši šajā Daugavas posmā, tādēļ pēdējā diennaktī šeit notikušas krasas ūdenslīmeņa svārstības, kas izraisījušas atsevišķu īpašumu applūšanu.

Tas noticis pagājušajā naktī, kad ledus masas sakustējušās un ūdenslīmenis uz brīdi pārsniedzis pat 12 metru atzīmi. Plūdu draudu dēļ tādēļ šodien slēgtas vairākas pašvaldības iestādes, tostarp arī mūzikas skola. Tajā visas vērtīgās mantas – mēbeles, mūzikas instrumenti un bērnu mantas – pārvietotas uz ēkas otro stāvu, jo, ja ūdens ies pāri dambim, viņi applūdīs pirmie.

"Šeit situācija ir neprognozējama. Protams, mēs un atbildīgie dienesti esam gatavībā, bet bažas tomēr māc. Tā ikgadējā sasprostošanās vieta, kas mums ir aiz muguras, līdz turienei pat šis sastrēgums nav aizgājis. Un tad, kad tas aizvirzīsies līdz Bebrulejām, tad varētu vēl tur nosprostoties, un tad gan varētu būt Pļaviņām liela iespēja šogad piedzīvot plūdus," situāciju skaidro Pļaviņu apvienotās pārvaldes vadītājs Andris Ambainis.

Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs tikmēr norāda, šobrīd kritiskākā vietā ir tieši Jēkabpils un Pļaviņas, tādēļ arī tie lēma tur izplatīt sarkano plūdu brīdinājumu. Savukārt citviet Latvijā plūdu draudu līmenis šobrīd nav augsts. Vairumā upju ledus esot izgājis, tādēļ vēl applūst var tikai zemākās vietas un palienes.