Latvijā reģistrēti 26 000 šaujamieroču īpašnieki, kuriem uz rokas ir apmēram 70 000 garstobra ieroču, saka mednieku savienības valdes loceklis Jānis Zandbergs. Ņemot vērā Latvijas mērogus, skaitļi iespaidīgi. Tādēļ jau kopš 2017. gada valsts kaļ sadarbības plānus ar medniekiem iespējamās "X stundas" situācijā.
"Dienā, kad mēs parakstījām sadarbības līgumu ar Aizsardzības ministriju, bija diametrāli pretēji viedokļi sabiedrībā. Bija raksti, kur smīkņāja par to, bija raksti, kuros atbalstīja. Tagad šoks ir nomierinājies, cilvēki, kas vēlas iesaistīties, iesaistās, ir cilvēki, kas skatās no malas, nu pretinieki šobrīd, paldies Dievam, ir nomierinājušies, redz, ka tas ir normāls process normālā sabiedrībā," saka Zandbergs.
Aizsardzības ministrijā skaidro – mednieku lomu valsts aizsardzības plānā vēl veido. Tā piemēram, pērn Ādažu poligonā notika Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Mednieku savienības organizētās tālšaušanas sacensības medniekiem "Vienoti Valstij!", kurās piedalījās 65 mednieki, tai skaitā arī karavīri un zemessargi.
"Viņi ir sabiedrības daļa, kas ir apbruņota, ar ieročiem, viņus daudz vienkāršāk iesaistīt valsts aizsardzības pasākumos nekā pārējos. Viņiem ir daudz sensori un iekārtas, kas izvietotas mežos, kas noder mums informācijas ieguvei. Viņi var nodrošināt arī sabiedrisko kārtību un drošību krīzes pasākumos, protams, sniegt palīdzību militārām vienībām, viņiem ir tālšaušanas spējas. Katram iedzīvotājam varam atrast savu lomu, mednieki ir viena no tām grupām," norāda Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta direktors Vitālijs Rakstiņš.
Arī mednieku sabiedrība saskaras ar tām pašām problēmām, kā citās nozarēs: sabiedrība noveco. Mednieku kļūst mazāk, un šis hobijs, kas daudziem ir dzīvesveids, ar gadu kļūst arvien dārgāks.
"Mēs jau paši redzam – veikalā munīcija kļūst dārgāka, arī pašiem ieročiem cenas palielinās. Kas mums ir svarīgi – dzīvnieku populācijas kontrole. Mednieks ir tas, kas darbojas sinerģijā ar mežsaimnieku, lauksaimnieku. Mēs noteikti šo nodarbi nemēģināsim padarīt par ekskluzīvu, taisni otrādāk, lai mednieki aizvien vairāk gribētu piedalīties," norāda Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs.
Jāpiemin, ka mednieki ar armiju un zemessardzi cieši sadarbojas jau gadiem, sākot no bebru dambju likvidēšanas līdz pat apmācībām, kā izdzīvot mežā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
