Antidronu sistēmas, patvertnes un kompensācijas – valdības lēmumi izbraukuma sēdē Latgalē

Ministru prezidents Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") uzsvēra, ka sēde noritējusi "militārā tempā" un bijusi ļoti raita un praktiska. Premjers norādīja, ka klātienē Latgalē ir daudz labāk iespējams izprast reālo situāciju, nekā strādājot tikai Rīgā.

Valdība pieņēmusi vairākus lēmumus drošības jomā. Jau šobrīd pierobežā ir izvietota iepriekš iepirktā militārā tehnika, bet jūlijā un augustā plānots nodrošināt arī "antidronu risinājumus, lai katra incidenta gadījumā nebūtu jāceļ gaisā aviācija," bilda Kulbergs.

Atsevišķs lēmums pieņemts par patvertnēm – Kulbergs norādīja, ka līdzšinējā pieeja ir izgāzusies, tāpēc tiks strādāts pie jauna, ātra un efektīva risinājuma. Tāpat apstiprināts kompensāciju mehānisms gadījumiem, ja dronu incidents nodara kaitējumu infrastruktūrai, īpašumiem vai uzņēmējdarbībai.

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) uzsvēra, ka svarīgākais ir risināt izglītības procesa nepārtrauktību apdraudējuma apstākļos. Tiek strādāts pie plāna, kā rīkoties dzeltenā, oranžā un sarkanā apdraudējuma gadījumā, paredzot arī kombinēto mācību modeli.

Līdz septembrim iecerēts panākt skaidru kārtību, kā skolām rīkoties krīzes situācijās. Tostarp paredzēts nodrošināt skolām patvertnes, neatliekamās medicīniskās palīdzības komplektus, ūdens un pārtikas rezerves.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS)  paziņoja, ka tūrisma operatoriem Latgalē nolemts samazināt nodevu no 500 uz 60 eiro, kā arī jau iepriekš piešķirti papildu 1,5 miljoni eiro tūrisma nozares atbalstam. Vienlaikus valdība sola tuvāko divu nedēļu laikā nākt klajā ar jaunu mērķētu atbalsta paketi tieši Latgales uzņēmējiem.

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis informēja, ka Latgalē jau ir izvietotas Latvijā ražotas dronu pārtvērējsistēmas, kas integrētas vienotā sensoru un radaru sistēmā, kas ļauj identificēt ielidojošus dronus un tos neitralizēt ar lētiem un efektīviem līdzekļiem, neiesaistot dārgu aviāciju. Mērķis ir panākt, lai sistēma spētu reaģēt jau no pirmā centimetra, kad drons skāris Latvijas robežu.

Savukārt iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) norādīja, ka Latvija šobrīd ir galvenais Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu mērķis starp visām kaimiņvalstīm. Viņš uzsvēra, ka ik dienu Latgales reģionā robežsargi attur aptuveni 100 personas no nelikumīgas ieceļošanas.

Dombrava norādīja, ka robežsargi nereti divatā aptur pat 20–30 cilvēku grupas. Tāpēc būtu nepieciešams papildu cilvēkus izvietot robežas tuvumā, lai pilnībā nosegtu visu robežu.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) preses konferencē skaidroja valdības pieņemto kārtību, kā iedzīvotāji un uzņēmēji var saņemt 90% kompensāciju, ja militāra vai ar droniem saistīta incidenta rezultātā nodarīti zaudējumi. Kompensācijas mehānisms paredz divas atsevišķas procedūras – lauksaimniecības nozarei un pārējiem īpašumiem un lietām.

Ja militārais incidents nodarījis kaitējumu lauksaimniecībai, kompensāciju iespējams saņemt par sējumiem un ražu, mežaudzēm, lauksaimniecības dzīvniekiem, kā arī tehniku un iekārtām.

Šādos gadījumos lauksaimniekam trīs darba dienu laikā jāvēršas Lauku atbalsta dienestā, kas mēneša laikā izvērtē nodarīto zaudējumu apmēru. Pēc izvērtēšanas Lauku atbalsta dienests iesniedz pieprasījumu Zemkopības ministrijai, kura sagatavo priekšlikumu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ja kompensācijas apmērs nepārsniedz 10 tūkstošus eiro, lēmumu var pieņemt finanšu ministrs vienpersoniski, savukārt, ja summa ir lielāka, lēmumu pieņem Ministru kabinets.

Savukārt gadījumos, ja militārs incidents nodarījis zaudējumus nekustamajam īpašumam, ēkām, būvēm vai citai mantai, piemērojama cita kārtība. Cietušajam trīs darba dienu laikā jāvēršas savā pašvaldībā, kas mēneša laikā izvērtē zaudējumu apmēru.

Pēc tam pašvaldība iesniedz pieprasījumu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, kura sagatavo lēmuma projektu Ministru kabinetam. Kompensāciju izmaksā attiecīgā pašvaldība. Nepieciešamie līdzekļi kompensāciju izmaksai paredzēti valsts budžetā – neparedzētiem gadījumiem.

Vienlaikus Smiltēns norādīja uz būtisku tiesnešu trūkumu Latgalē, tāpēc pieņemts lēmums pārdalīt slodzi starp tiesām visā Latvijā. Līdz gada beigām paredzēts slēgt Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļu, darbu uzsākot jaunajam Liepājas cietumam.

Tāpat Smiltēns skaidroja, ka latgaliešu valoda ir līdzās latviešu valodai, un to tāpat kā latviešu valodu aizsargā Satversmes 3. pants. Smiltēns norādīja, ka iedzīvotāji drīkst vērsties valsts iestādēs, tostarp tiesā, latgaliešu valodā. Ja iestādei ir iespējas, atbildes var tikt sniegtas latgaliski, savukārt gadījumos, kad visi procesa dalībnieki tam piekrīt, arī tiesvedība var notikt latgaliešu valodā.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) informē, ka Austrumu pierobežas ceļu sakārtošana ir prioritāte – šogad Latgalē ceļu būvniecībai pieejami 42 miljoni eiro, bet nākamgad finansējumu plānots palielināt līdz 54 miljoniem eiro. Kopumā šogad reģionā plānoti darbi vairāk nekā 236 kilometru garumā.

Papildus valdība sestdien pieņēma grozījumus noteikumos par infrastruktūru uzņēmējdarbības atbalstam, piešķirot Latgales ekonomiskās attīstības veicināšanai vairāk nekā 2 miljonus eiro.