Ukrainas atbalstā nedrīkst pagurt un Baltijas valstīm jāsadarbojas, nodrošinot reģiona enerģētisko neatkarību – šāds vēstījums piektdien no Tallinas, kur tikās triju valstu premjerministri.
Starp Latviju un Igauniju arī parakstīta vienošanās, kas paredz, ka krīzes situācijā gāzes apgādei varētu kopīgi izmantot Paldiskos izbūvēto termināli.
Šā gada sākumā Igaunija no Latvijas pārņēma prezidentūru Baltijas ministru padomē. Šajā formātā regulāri tiekas Baltijas valstu premjerministri. Arī šoreiz. Tas nozīmē, ka gan Lietuvas, gan Latvijas valdības vadītājam bija jāpošas uz ziemeļiem – uz Tallinu.
Pēdējo gadu gan šajās sanāksmēs, gan cita veidā saziņā dominē trīs aspekti – drošības situācija, atbalsts Ukrainai, kas turpina aizstāvēties pret krievu okupantiem, un enerģētika, kas ilgu laiku šajā reģionā bija sajūgta ar pašreizējo agresorvalsti. Atsevišķos segmentos joprojām. Baltijas valstis ar Krieviju un Baltkrieviju saslēgtas vienotā elektrotīklā, bet plāno no tā atdalīties un savienoties ar Centrāleiropu.
Lietuvā nesen veiksmīga izturēta elektroapgādes sistēmas izolētas darbības pārbaude, kas ir būtisks posms tā sauktajā desinhronozācijas projektā, lai izrautos no elektrosaitēm ar Krieviju. Leiši biksta abas pārējās Baltijas valstis uz to virzīties straujākiem soļiem, un tas apspriests šodienas sanāksmē.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kaja Kallasa
Igaunijas premjerministre
Mēs vēl gaidām pētījumus. Šis nav politisks jautājums, tas ir tehnisks jautājums. Vai tas ir izdarāms straujāk, un kas mums jādara, lai tas notiktu. Kad saņemsim rezultātus, varēsim vienoties par konkrētu grafiku. Es domāju, ka mēs šeit esam vienprātībā.
Starp Latviju un Igauniju piektdien arī parakstīta vienošanās par sadarbību dabasgāzes nodrošināšanā krīzes gadījumā. Patlaban Igaunijā, Paldiskos, izbūvēta sašķidrinātās gāzes termināļa piestātne, kas tagad ir pilnā valsts kontrolē.
To cēla laikā, kad bažās par šā resursa deficītu reģionā paralēli projekti attīstījās Paldiskos un Somijā, Inko. Somi bija pirmie, tāpēc uz turieni devās nofraktētais regazifikācijas kuģis, savukārt Paldiski nosacīti stāv tukši. Tagad tā iecerēta kā rezerves piestātne ārkārtējiem gadījumiem.
Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība")
Latvijas Ministru prezidents
Ir politiskā griba šo virzienu izpētīt. Kā tieši tas notiktu un kā izmaksas tiktu sadalītas, tas ir tālāku diskusiju jautājums.
Tagad mums ir divi funkcionējoši sašķidrinātās gāzes importa punkti reģionā – Somijā un Lietuvā. Un vēl ir trešā osta, kas ir faktiski gatava, ka tur varētu pietauvoties regazifikācijas kuģis.
Premjeri arī vienisprātis, ka nedrīkst ļaut iestāties kara pagurumam un jāturpina spēji atbalstīt Ukraina, kā Baltijas valstis to ir darījušas līdz šim, tai skaitā rādot piemēru citiem Rietumu līderiem.
Šo vēstījumu plānots saglabāt arī gaidāmajā NATO samita Viļņā un iestāties par Ukrainas virzību uz aliansi.
"Mēs ļoti labi – pārāk labi – apzināmies, ka Krievija, savu imperiālistisko ambīciju apžilbināta, ir drauds ne tikai Ukrainas brīvībai, bet arī mūsu valstīm, visai Eiropai, demokrātiskām vērtībām un starptautiskos noteikumos balstītai pasaules kārtībai," teica Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.
NATO līderi Lietuvas galvaspilsēta pulcēsies jūlijā.
