Baltijas valstis un Kanāda ievieš sankcijas pret Gruzijas demonstrāciju apspiedējiem
Latvijā ieradušies Baltijas un Kanādas ārlietu ministri. Svarīgākais sarunu temats – drošība. Politiķi skaidri arī norāda, ka atbalsta uzaicinājumu Ukrainai iestāties NATO un ar nožēlu noskatās, kāda situācija šobrīd vērojama Gruzijā. Pret protestu apspiedējiem Baltijas valstis un arī Kanāda noteiks nacionālas sankcijas.
Latviju un Kanādu saista daudz kopīgu interešu. Abas ir NATO valstis, un tieši Kanādas karavīri jau ilgu laiku vada alianses daudznacionālo brigādi Latvijā, kuras uzdevums ir pasargāt no iespējama agresora. Šobrīd pie mums dienē vairāk 1800 Kanādas karavīru.
Kanādas militārā klātbūtne Latvijā ir kopš 2017. gada. Baltijas valstīm – tas ir īpaši nozīmīgs sabiedrotais, kas vēsturiski aizstāv mūsu neatkarību.
Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī pirmdien, 2. decembrī, apbalvoja savas valsts karavīrus, izsakot atzinību par ieguldījumu misijā, norādot, ka viņa ir īpaši lepna par viņu darbu.
Arī pēc tikšanās ar karavīriem Kanādas un Baltijas valstu ministru sarunas koncentrējās uz jautājumiem par drošību un NATO kolektīvās aizsardzības spēku nozīmi. "Mana vēsts ir skaidra: mēs esam te uz palikšanu. Šodien mēs esam solidāri ar Baltijas draugiem un NATO dalībniekiem. Esam lepni, ka Kanāda apmāca arī Ukrainas karavīrus," pauda Kanādas ārlietu ministre.
Savukārt Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna sacīja, ka sadarbība ir reģionālās drošības jautājums. "Citādi – tā būs zaļā gaisma Putinam- turpināt uzbrukumus," pauda Cahkna.
Vienlaikus arī Baltijas valstu pārstāvji vienojušies vērsties pret protestu apspiedējiem Gruzijā. Demokrātijas pretinieki un cilvēktiesību pārkāpēji reģionā nav gaidīti, tā akcentēja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.
"Nepārprotami tā Gruzijas nākotne, par ko iedzīvotāji cīnās saistībā ar dalību ES. Redzam, ka referenduma rezultāti parāda – cilvēkiem jānodrošina vārda brīvības tiesības, pulcēšanas tiesības. Gribam aicināt Gruzijas valdību nevērsties pret šiem cilvēkiem. Jebkura veida vardarbība neļauj mums klusēt."
Gruzijas un tās iedzīvotāju nākotne, par kuru patlaban gruzīni cīnās, ir saistīta ar dalību blokā. Un cilvēkiem ir jānodrošina tādas cilvēktiesības, kā tiesības uz pulcēšanos un vārda brīvību. Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Egidijs Meilūns norādīja, ka Lietuva pilnībā atbalsta Gruzijas cilvēkus un viņu vēlmi iestāties Eiropas Savienībā.
"Mēs nevaram uzskatīt Gruzijas vēlēšanas par demokrātiskām. Arī tas, ka tiek apspiesti protestētāji. Nevaram samierināties ar šādu situāciju. Žēl, ka vadošā politiskā partija neieklausās Gruzijas iedzīvotājos un pagriež kursu prom no Eiropas Savienības."
Baltijas valstis ir aktīvi konsultējušās, lai izvērtētu situāciju, kā arī lemtu par to, kādi soļi būtu sperami, reaģējot uz notikumiem Gruzijā, arī Eiropas Savienības līmenī.
"Arī šajā reize informācijas apmaiņas procesi notiek konfidenciāli. Cilvēku saraksti var nebūt identiski. Var būt valsts, kas vairāk koncentrējas uz neiebraucošo personu sarakstu, citas uz to koncentrējas mazāk. Šai jautājumā nav kolektīva lēmuma pieņemšana, mums ir kolektīva konsultācija."
Sekot līdzi citu valstu piemēram, ieviešot nacionālās sankcijas pret konkrētām personām un arī uzņēmumiem, solās arī Kanāda. Kanādas ārlietu ministre norāda, ka valsts ir nobažījusies par to, "ko Krievija grib panākt Gruzijā". "Tādēļ mēs ieviesīsim sankcijas pēc mūsu likumdošanas, un tuvākajās dienās publicēsim jaunu paziņojumu."
Igaunija un Lietuva šodien jau publiskoja to 11 Gruzijas pilsoņu vārdus, kuriem noteikts iebraukšanas aizliegums, jo viņi ir iesaistīti smagos cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp vardarbīgi apspiežot protestus pret neseno parlamenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Starp tiem, kam noteikts iebraukšanas aizliegums, ir bijušais premjerministrs Bidzina Ivanišvili un iekšlietu ministrs Vahtangs Gomelauri.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
