Viens no darbiem, ko valdība ilgi atlikt nevar, ir nākamā gada budžets, kura plānošanai jāvirzās uz priekšu. Sākotnēji bija iecerēts, ka šis būs pirmais tāds normālā ritmā izstrādātais budžets pašreizējai koalīcijai, kas iepriekšējo pieņēma novēloti, proti, šā gada sākumā. Taču tagad ir bažas par to, kā budžetu iespaidos pašreizējā politiskā nenoteiktība un sagaidāmās izmaiņas koalīcijā.
Latvijas politikā haoss, bet valsts galvenā politikas dokumenta, proti, budžeta virzībai ir konkrēts grafiks. Izskatīšanai Ministru kabinetā sagatavoti vairāki dokumenti, kas uzskatāmi par tādu kā starta šāvienu ikgadējam budžeta sagatavošanas un pieņemšanas maratonam.
Finanšu ministrija valdībā iesniegusi makroekonomiskās prognozes, kas atsaucas uz to, cik naudas budžetā vispār būs. Lēsts, ka nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaugs par 2,5%, vidējā inflācija būs vairs tikai 2,2%, vienlaikus turpināsim dzīvot pāri saviem līdzekļiem ar 2,2% deficītu no iekšzemes kopprodukta.
Tā sauktajā budžeta bāzē konsolidētie ieņēmumi pieaugs par vairāk nekā miljardu un būs 14 miljardu eiro, savukārt izdevumi pārsniegs 15 miljardu eiro.
Jāuzsver, šie rādītāji prognozēti pie nemainīgas politikas, proti, pirms lēmumiem par kādiem jauniem tēriņiem, pārdalēm vai papildu nodokļiem, kas palielinātu ieņēmumus. Politiķu leksikā bieži piesauktā fiskālā telpa jeb, tā teikt, brīvā nauda, ko var sadalīt dažādām vajadzībām, prognozēta aptuveni 150 miljonu eiro, neskaitot vienreizējas ārpuskārtas aktivitātes, piemēram, attiecībā uz drošības stiprināšanu. Tas iepretim ministriju un citu institūciju pieteiktajām vajadzībām par kopumā diviem miljardiem.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pirmdienas rītā vēl pirms premjera paziņojuma par demisiju lika manīt, ka viegli ar budžetu nebūs.
"Ņemot vērā, ka šobrīd inflācija sāk strauji samazināties, budžeta rocība arī sāk samazināties līdz ar to. Ņemot vērā valsts lielās prioritātes, kas ir drošība, iekšējā kārtība, izglītība un veselības aprūpe, premjers aicināja tomēr ministrijām nevērtēt savas prioritātes, bet koncentrēties uz šīm četrām valsts lielajām prioritātēm," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica Ašeradens.
Tas nozīmē, ka vairākiem ministriem jaunajā valdībā varētu nākties sēsties savos krēslos, apzinoties, ka uz nekādu dižu papildu naudu savām nozarēm var necerēt.
Var gan iedomāties arī citu scenāriju, proti, jaunie valdošie politiķi tik entuziasms pārpilni, ka atmet pie malas tēriņu disciplīnu un budžetu gandrīz vai sarausta gabalos. Par to satraukums Fiskālās disciplīnas padomē.
Jā, tādas bažas man arī ir. Tāds risks pastāv, ka jaunā valdībā gribēs apmierināt sabiedrības gaidas ar visvieglāko risinājumu – paaugstinot budžeta deficītu.
Arodbiedrības cer, ka jaunas valdība veidošana neiekavēs budžetu. Daudz vajadzību, piemēram, neapliekamā minimuma celšana un atalgojuma palielināšana skolotājiem, mediķiem, iekšlietu struktūru darbiniekiem un citiem.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda: "Protams, šīs politiski sarežģītās attiecības Saeimā un valdībā rosina domu, ka kaut kas būs lēnāk, nekā mēs visi kopā vēlētos."
"Bez piecām minūtēm" demisionējusī valdība pirmos budžeta dokumentus paredzējusi skatīt jau otrdien.
Dana Reizniece-Ozola, Jānis Reirs un pērn Arvils Ašeradens. Varam redzēt, ka uz tradicionālā budžeta portfeļa plāksnītes vēl palikusi vieta, kur iegravēt nākamā finanšu ministra vārdu, kurš ādas portfeli, kas ir daļa no mūsu demokrātiskajām tradīcijām, nesīs uz Saeimu. Tas paredzēts oktobrī. Skaidrs, ka izšķirošie lēmumi par valsts galveno politikas dokumentu vēl tikai priekšā, tomēr aktuāls paliek jautājums, cik ļoti šo procesu ietekmēs pašreizējās politiskās peripetijas valstī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
