Britu premjers atvainojies Baltijas valstīm par neaicināšanu uz samitu Londonā
Globālajā politikā trauksmainas dienas un nedēļas. Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers svētdien, 2. martā, bija sasaucis Londonā daudzu Eiropas valstu līderus, lai spriestu par Ukrainu un kopējo drošības situāciju.
Plašu iekšpolitisku rezonansi gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā izraisīja tas, ka uz šo britu organizēto sanāksmi Baltijas valstis nebija aicinātas. Vai lielvaras dala Eiropu un mēs neesam pie galda?
Turklāt šī nav pirmā reize, kad tā noticis. Arī Francijas prezidenta Emanuela Makrona nesen rīkotā sanāksmē šaurākā lokā Baltijas valstu pozīcijas pārstāvība bija deleģēta Dānijai.
Skaļa bļaušana nav mūsu diplomātijas stils, norāda Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Pa diplomātiskajiem kanāliem viedoklis par šo situāciju britiem esot pausts, bet nevajagot viņus turēt aizdomās par kādu ļaunprātību. Tā tas noteikti neesot, Apvienotā Karaliste mums liels sabiedrotais.
"Diplomātiskā atbilde ir pilnīgi skaidra, ka tas viss tapa pietiekoši pēkšņi, pietiekoši ātri, ka bija noorganizēts, ka Stārmera kungs sazvanīsies ar mūsu premjeriem. Mūsu viedoklis ir zināms. Mēs esam pastāvīgā dialogā ar britiem – gan par militāro pusi, gan NATO ietvaros, gan divpusēji. Viņu viedoklis bija, ka zina un ka dzird mūs. Tajā pašā laikā viņi, protams, tagad saprata to iekšpolitisko rezonansi, un vakar britu premjers atzina, ka tādas lietas vairs nenotiks."
Vairākas amatpersonas apliecinājušas, ka britu premjers atvainojies Baltijas valstīm.
Situāciju nedramatizēt aicina arī Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns, uzsverot, ka šeit apspriežas mūsu draugi – neesot nedz Minhene 1938. gadā, nedz Jalta 1945. gadā. Aicinātas nebija arī prokremliskās Ungārija un Slovākija, un Baltijas valstu neielūgšana tam varētu būt kalpojusi par labu aizbildinājumu.
"Nebijām, jā, mēs ne Parīzē, ne tagad Londonā, un tam ir vairāki iemesli. Tātad viens ir tas, ka mūsu nostājas ir labi zināmas. Otrkārt, Baltijas valstu militārā, politiskā, ekonomiskā vara ir ārkārtīgi neliela."
Andžāns arī norāda, ka pēdējā laikā Baltijas valstis nav nākušas klajā ar tādām stingrām, lielām iniciatīvām.
"Ja Baltijas valstis būtu skaidri paziņojušas, ka tās ir gatavas nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, tad, es domāju, varētu būt bijis cits stāsts," teic Andžāns un atgādina, ka briti, francūži ir pateikuši, ka ir gatavi sūtīt savus karavīrus. Savukārt Latvija to nav izdarījusi. Ja Latvija būtu spērusi šādu soli, un nebūtu tikai ņēmēja, bet arī devēja ar kādu praktisku labumu vai vismaz to sniega bumbu kustinātu, tad, Andžānaprāt, būtu cita saruna.
Latvijas amatpersonas publiskos vēstījumos izmanto piesardzīgu frāzi "neizslēdzam to", kad runa par bruņoto spēku sūtīšanu miera uzturēšanā uz Ukrainu kā daļu no plašākas vienošanās par pamieru.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
