Būt vai nebūt mošejām Latvijā? Saeimā ceļu sāk likuma grozījumi
Vai iedzīvotājiem jādod tiesības lemt par mošeju un citu Latvijai neraksturīgu dievnamu celšanu? Priekšvēlēšanu karstumā ceļu Saeimā sākuši likuma labojumi, kas paredz pašvaldību referendumu rīkošanu par šādām būvniecības iecerēm. Vai grozījumus pieņems, pagaidām nav skaidrs, stingru atbalstu šobrīd pauž mazāk nekā puse deputātu un daļa vēl nav izlēmusi.
Vērtēšanai Saeimas komisijā šodien nodotās likuma izmaiņas sagatavojusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Tās ieskatā, katrai pašvaldībai ir jārīko vietējais referendums par tādas kulta ēkas būvniecību, kas neatbilst latviešu un lībiešu tradīcijām, latviskajai dzīvesziņai un kristīgajām vērtībām. Piemēram, par mošeju celšanu.
Ja referendumā, kurā piedalījusies vismaz puse no attiecīgās pašvaldības balsstiesīgajiem, vairākums būs pret, tad dome nedrīkstēs izdot būvatļauju šādas ēkas celšanai.
"Vietējie iedzīvotāji paši ir tiesīgi izlemt. Man liekas, beidzot augstākajai varai jānolaižas līdz cilvēkiem un jādod vietējās pašvaldībās izmantot cilvēkiem šo iespēju pašiem tomēr lemt. To, kas un kādā veidā notiek viņu teritorijā. Šeit nav kauns vai jākaunas, un te nav priekšvēlēšanu populisma. Manuprāt, tas ir tikai un vienīgi saprātīgi."
ZZS ieceri pilnībā atbalsta vēl divi politiskie spēki. Opozīcijā esošā Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts".
"Satversmes preambulā ir noteiktas konkrētas lietas par kultūrtelpu un kristīgajām vērtībām. Līdz ar to mēs atbalstām šādus grozījumus. Pašvaldībām un kopienām ir tiesības lemt par to, kas atrodas viņu teritorijās."
"Nacionālā apvienība pret mošeju celtniecību arī iepriekš ir skeptiski izteikusies gan no tāda kultūrvides saglabāšanas viedokļa, gan drošības aspektiem. Un piedāvājums par to, ka katrā konkrētajā pašvaldībā iedzīvotāji būtu tie, kas teiktu galavārdu, mūsuprāt, ir ļoti samērīgs."
Aicinājumu ieviest pašvaldību referendumus par mošeju celšanu neatbalsta "Progresīvie", no Saeimas tribīnes asi vēršoties pret saviem koalīcijas partneriem – ZZS.
"Man par šo priekšlikumu, atklāti sakot, ir kauns. Es pats arī nejūtos labi par to, ka man no šīs tribīnes ir jākritizē koalīcijas partneri, bet sirdsapziņa neļauj man rīkoties citādi. Es ļoti labi saprotu, ka ir priekšvēlēšanu laiks un katra partija to izmanto, lai aktualizētu sev svarīgus jautājumus, un dažreiz rīkojas vairāk ar virsrakstiem nekā pēc būtības, tomēr šie priekšlikumi nav nekas cits kā priekšvēlēšanu populisms."
Tāpat pret izmaiņām ir partija "Stabilitātei!", uzsverot, ka runa nav tikai par mošejām. "Tur sanāk viss, kas ir ārpus mūsu reliģijas, mūsu kultūras, ir zem jautājuma zīmes," norādīja "Stabilitātei!" Saeimas frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs. Viņš piebilst, ka arī citas baznīcas, ne tikai mošeja, var parādīties Latvijā kā jaunbūve. "Jautājums ir, vai būvvalde drīkst to saskaņot," pauž Rosļikovs. Viņaprāt, šis likumprojekts nebija "korekts" un "Zaļzemnieki" to iesniedza "kā populistisku".
Savukārt "Jaunā Vienotība" šobrīd nesaka ne "jā", ne "nē". Izmaiņas tā gatava atbalstīt, ja to lūgs drošības dienesti.
"Tālākā likumprojekta izstrādes gaitā tiešām būtu jādzird arī valsts drošības dienestu viedoklis, vai šis ir tas risinājums, kas ir nepieciešams viņu darbam. Jo līdz šim viņi ir tikuši galā arī bez šādiem likumprojekta grozījumiem."
No tiešas atbildes pagaidām izvairās arī partija "Latvija pirmajā vietā". Šlesers uzsver, ka "mēs esam kristīga valsts" un tāpēc ir jāatbalsta "kristīgās vērtības". Tomēr vienlaikus "Latvijas pirmajā vietā" palūkos un iepazīs ikvienu priekšlikumu, viņš norāda.
Apkopojot visu Saeimā pārstāvēto partiju viedokli, secināms, ka likuma izmaiņas atbalsta vismaz 42 deputāti, pret ir vismaz 19. Šobrīd nav zināms, kā šis balsu samērs mainīsies, kad skaidrībā būs tikusi "Jaunā Vienotība" un "Latvija pirmajā vietā". Un balsojuma iznākumu ietekmēs arī ārpusfrakciju deputātu nostāja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
