Divu dienu valsts vizītē Latvijā ieradies Čehijas prezidents Petrs Pavels. Sarunās Rīgas pilī galvenā uzmanība šoreiz veltīta gan karam Ukrainā, gan arī situācijai Tuvajos Austrumos. Kā uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, karadarbība Tuvajos Austrumos nedrīkst aizēnot atbalstu Ukrainai. Viņa teiktajam pievienojās Čehijas prezidents. Viņš apliecināja, ka Ukraina joprojām var paļauties uz Čehijas atbalstu, lai gan pie varas tur nākusi jauna valdība, kurai Ukraina vairs nav prioritāte.
Rīgā sveicot Čehijas prezidentu Petru Pavelu un viņa dzīvesbiedri Evu Pavlovu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šo nosauca par īpašu vizīti. Tas tāpēc, ka pagājuši 30 gadi, kopš Čehijas prezidenta iepriekšējās visaugstākā līmeņa jeb valsts vizītes, kad Latviju apmeklēja Vāclavs Havels.
Rinkēviča vērtējumā tas gan nav traucējis abu valstu veiksmīgai sadarbībai, kas esot plaša un notiekot dažādos līmeņos. Čehija un Latvija ir līdzīgi domājošas valstis, to atzina abi prezidenti.
"Es gribētu uzsvērt to, ka Latvija un Čehija ir tuvi sabiedrotie, un ka mums ir kopīga izpratne gan par NATO jautājumiem, gan par Eiropas Savienības jautājumiem, gan par atbalstu Ukrainai," teica Rinkēvičs.
Čehija bijusi viena no ciešākajām Ukrainas atbalstītājām. Taču Prāgā nesen pie varas nākusi jauna valdība, premjera amatā atgriežoties eiroskeptiskajam oligarham Andrejam Babišam. Viņš solījis samazināt atbalstu Ukrainai, un savus vārdus jau apliecinājis ar darbiem. Čehija kopā ar Ungāriju un Slovākiju nav atbalstījušas Eiropas Savienības jauno aizdevumu Ukrainai 90 miljardu eiro apmērā.
Šāda rīcība ir pretrunā Čehijas prezidenta šodien apgalvotajam, ka Ukraina joprojām pilnībā var paļauties uz Čehijas atbalstu. Petrs Pavels nelolo ilūzijas, ko nozīmētu Ukrainas zaudējums karā. Viņš ir atvaļināts ģenerālis, ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi armijā, bijis arī NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs.
"Mēs abi uzskatām, ka tas, kā beigsies karš Ukrainā, būs izšķiroši svarīgi Eiropas drošībai. Tāpēc mēs turpinām atbalstīt Ukrainu visos iespējamos veidos, sniedzot gan militāru un finansiālu palīdzību, gan arī politisku atbalstu. Vienlaikus mēs esam vienisprātis, lai gūtu panākumus karā, jāturpina izdarīt spiediens uz Krieviju un jāpiespiež to sēsties pie sarunu galda. Līdz šim Krievija nav demonstrējusi nekādu gatavību vienoties par mieru. Tā vietā Krievija turpina izvirzīt nosacījumus, kas novestu pie Ukrainas padošanās," norādīja Pavels.
Šoreiz daudz uzmanības sarunās veltīts karam Tuvajos Austrumos, arī tas tieši ietekmē Eiropu. Čehijas prezidents uzskata, ka Eiropā nepieciešama ļoti nopietna saruna par karadarbības sekām un kā tās pārvarēt. Pavels pauda: "Eiropa šobrīd nav aktīvi iesaistīta. Mēs neesam ielūgti uz konsultācijām ar ASV un Izraēlu. Taču mēs izjutīsim sekas.// Eiropai ir ārkārtīgi svarīgi, lai situācija tiktu stabilizēta, ne tikai naftas un gāzes cenas dēļ, bet arī tāpēc, ka nestabilitāte var novest pie jauna migrācijas viļņa. Tāpēc mums būtu jāuzstāj, lai visas puses sēstos pie sarunu galda pēc iespējas ātrāk un stabilizētu situāciju."
Savukārt Rinkēvičs norādīja: "Konflikts Tuvajos Austrumos pagaidām attīstās un īsti nav skaidrs, kā tas beigsies. Bet mēs no Latvijas puses īpaši gribam uzsvērt, ka mēs redzam Irānu kā agresīvu valsti, kas ir īstenojusi agresīvu ārpolitiku iepretim gan Līča reģionam, gan arī atbalstot Krieviju tās karā pret Ukrainu."
Rinkēvičs šo vizīti izmantoja, lai pateiktos Pavelam par Čehijas ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā. Čehija ir palīdzējusi sargāt Baltijas valstu debesis un tās spēki ir dislocēti Ādažos, kurp abi prezidenti dosies trešdien.
