Eksperti: Sabiedrība nav gatava vēlēšanu organizēšanu uzticēt ministrijām
Nedēļas sākumā koalīcijas partijas ar valsts prezidentu pārrunāja centrālās vēlēšanu komisijas nākotni, jo tuvākajās nedēļas iestādei jāizraugās jauna vadība. Vienlaikus prezidents pauda viedokli, ka ņemot vērā samilzušās problēmas, kas iestādei ir ar darbinieku un finansējuma pieejamību, jāizsver iespēja to likvidēt un vēlēšanu organizēšanu uzticēt kādai no ministrijām vai parlamentam.
Situācija, kurā vēlēšanas organizē parlamenta vai ministriju pakļautībā esoša struktūra, ir ierasta prakse daudzviet pasaulē, taču lielākoties tā ir valstīs ar bagātām demokrātiskām tradīcijām, kur iedzīvotājiem ir augsta uzticēšanās valsts varai. Politoloģes Ivetas Kažokas ieskatā, Latvijā sabiedrības uzticēšanās politiķiem ir pārlieku zema, tādēļ Centrālās vēlēšanu komisijas pievienošana kādai no ministrijām būtu pārlieku riskanta.
"Latvijā ir diezgan daudz pilsoņu, gan krieviski runājošo, gan cilvēku ar zemiem ienākumiem, gan vispār tādu cilvēku ,kas neuzticas valdībai un Saeimai, kuriem būtu ļoti grūti pamatot kāpēc, lai viņi ticētu tādu vēlēšanu rezultātiem, ko organizē iestādes, kuras kontrolē politiķi."
Politiskās ietekmes dēļ vēlēšanu nodošanu ministrijām neatbalstītu arī ilggadējais CVK sekretārs, Nacionālās apvienības Ritvars Eglājs. Uzticēt šo darbu parlamentam varētu būt labāks variants, taču šobrīd neesot skaidrs, cik lietderīgi tas būtu samilzušo problēmu risināšanā.
"Es neredzu acīmredzamus, tā, ka pa divi stāvi uzreiz var redzēt, ka kaut kas labāk notiktu. Tā ir izsvēršana – kā būtu labāk. Es arī neredzu, ka tas acīmredzami kaut ko gremdētu."
Nekādu labumu no Centrālās vēlēšanu komisijas likvidēšanas neredz arī konstitucionālo tiesību eksperts Arvīds Dravnieks.
"Ja jau kaut ko maina, tad ar vēlēšanām vajadzētu nodarboties, piemēram, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam, viņš varētu būt arī CVK priekšsēdētājs. Kāpēc – tāpēc, ka politiskās krīzes gadījumā valsts prezidents ir tas, kurš cenšas izvest valsti no politiskās krīzes sarīkojot ārkārtas vēlēšanas."
Vienlaikus eksperti ir vienisprātis, ka situācija vēlēšanu komisijā ir tik ielaista, ka turpināt atstāt to novārtā nedrīkst. Ņemot vērā gaidāmos izaicinājumus, politiķiem būtu jānodrošina, ka jaunajam vadītajam ir ne tikai izpratne par IT jomu, bet arī pieredze vēlēšanu organizēšanā.
"Šis nav tas amats, kur vajadzētu regulāri mainīt vadītājus. Labi, nākamās EP vēlēšanas varam paeksperimentēt, lai viņas izgāžas, sarīkos atkārtotas nekas traģisks Latvijai un latviešiem nenotiks, bet parasti šādos amatos neeksperimentē. Mēs tagad eksperimentēsim ar to, ka vadība būs nepieredzējusi šajā jomā."
Turklāt, tieši politiķiem vēl pirms jaunā komisijas sastāva izveides būtu jādod savs redzējums par to, kā iestādi reformēt. Pretējā gadījumā runas par reorganizāciju tā arī paliks diskusiju līmenī un, ja kādas vēlēšanas izgāzīsies, visa atbildība tiks nogrūsta uz jaunā vadītāja pleciem, lai gan tieši politiķi gadiem ilgi šo iestādi atstājuši novārtā.
"Tas ir milzīgs risks jebkuram cilvēkam, kas šobrīd uzņemas CVK priekšsēdētāja amatu tikt uzmestam no politiķu puses. Proti, partijas, protams, ar prieku redzēs, ka kāds ir gatavs no viņiem šo atbildību paņemt nost un pēc tam, kā mēs redzējām piemērā ar iepriekšējo CVK vadītāju, tas cilvēks var attapties ļoti neapskaužamā situācijā."
Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Saeimai ir jāizraugās ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tās sanākšanas, tātad līdz 1.maijam. Šobrīd no partiju puses šim amatam nominēta Kristīne Saulīte.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
