Uz saturu

Eksperts: Krievija ir nepatikšanu meistare un incidenti no tās ir sagaidāmi arī turpmāk

No Krievijas jāgaida gan sagaidāmais, gan grūti iedomājamais – virkne incidentu līdzīgi kā "Balticconnector" gadījumā ir sagaidāmi arī turpmāk, jo Krievija ir nepatikšanu meistare, komentējot, vai pēc Somijas un Krievijas robežas daļējas slēgšanas varētu pieaugt Krievijas puses radītie hibrīdkara riski Latvijas drošībai, atbildēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes augstskolas prorektors Māris Anžāns.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Māris Andžāns
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes augstskolas prorektors

"Jāgaida gan sagaidāmais, gan grūti iedomājamais. "Balticconnector" gāzes vada pārrāvums, kritiskā infrastruktūra Baltijas jūrā un citviet, GPS signālu slāpēšana, ūdens tilpņu saindēšana, ļoti dažādi scenāriji jāizskata. Krievija palielina aizsardzības izdevumus, mēģina nostiprināt savas pozīcijas starptautiskajā politikā, parādīt, ka tā ir klātesoša. Noteikti būs virkne incidentu, Krievija ir nepatikšanu meistare."

Andžāns norādīja, ka 21 mēnesi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, neatrodamies beigu sākumā, Krievija ir gatava ilgam karam, nākamais gads būs izšķirošs, Krievija var iet pretuzbrukumā un var kļūt sliktāk.

Pēc viņa teiktā, situācija frontē rāda, ka Ukrainai nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu uz sauszemes, ir panākumi jūrā, tiek doti triecieni Krievijā, bet ir iestājies strupceļš, jāgatavojas ziemai. Krievija varētu turpināt apšaudes pa energoinfrastruktūras objektiem nākamgad, jāgaida jaunas aktivitātes no Krievijas.

Andžāns, komentējot Krievijas tēriņus no valsts budžeta līdzekļiem, sacīja – Krievija negatavojas apstāties, tā gatava garam karam. Kara beigas nebūs nākamajā gadā. Krievijas sabiedrība pasīvi vai aktīvi atbalsta valsts karadarbību, nav sagaidāmi aktīvi izvirdumi sabiedrībā. Nav liela optimisma par Krievijas sabiedrības kļūšanu prorietumnieciskai tuvākajos gados.

Komentējot Ukrainas potenciālo iestāšanos ES, viņš teica, uz šo visu procesu ir jāraugās plašāk, ir astoņas kandidātvalstis dalībai ES, ja pievienosies Gruzija – deviņas. Ukraina nav starp tām ar lielākām izredzēm iestāties ES. Iespējams, tās iestāšanās ES ir nākamās desmitgades jautājums. Ukrainā ir daudz vairāk problēmu nekā savulaik bija Latvijā, kad mūsu valsts pretendēja uz iestāšanos ES. Līdz ar to Rietumbalkānu valstīm, Moldovai ir lielākas izredzes ātrāk iestāties ES tuvākajos 10-15 gados. Nevar arī izslēgt, ka Ungārija nobloķē Ukrainas iestāšanos ES.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Komentējot, vai saskata draudus Latvijai, ja nelegālo migrantu plūsma pavēršas mūsu virzienā, viņš atbildēja apstiprinoši. Jebkurā brīdī Krievija var sūtīt nelegālos migrantus šurp, migranti tiek pārvērsti par ieročiem.

Komentējot NATO ģenerālsekretāra maiņu, Andžāns teica, ka amerikānis nekad nekļūs par NATO ģenerālsekretāru, bieži vien to virza no mazām valstīm, tāpēc ir pietiekami labas izredzes, ka kāds no Baltijas var par NATO ģenerālsekretāru kļūt. Ja kandidāti no Baltijas valstīm ir divi, tad izredzes kādam no tiem tikt šajā amatā palielinās. Abi Baltijas valstu amata kandidāti, tostarp ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, atbilst gaidāmās vakances prasībām.

Vienlaikus eksperts uzsver, ka pirms kara Ukrainā nebūtu bijusi iespēja kādam no Baltijas valstīm kļūt par NATO ģenerālsekretāru.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm