Ekspertu vērtējumā pirmajās debatēs sevi labāk parādīja Pīlēns un Rinkēvičs
Sestdien plkst. 23.59 noslēdzās oficiālā kandidātu izvirzīšana Valsts prezidenta amatam, un jau nākamās dienas vakarā trīs pretendenti uz Rīgas pils atslēgām – Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs un Elīna Pinto – viesojās TV3 studijā, lai piedalītos pirmajās publiskajās debatēs un plašāk sabiedrībai skaidrotu, ko un kā darītu, ja kādu no viņiem Saeima ievēlētu augstajā amatā.
Šajā diskusijā daudz par Latvijas labklājības veicināšanu un ekonomikas atpalicību no citām valstīm.
"["Nekā personīga"] Vai viens no iemesliem nav tas, ka jau gadiem izglītības un zinātnei naudas ir maz, bet valdība, kurā jūs strādājat jau 12 gadus, nav to mainījusi [Edgars Rinkēvičs] Finansējums šā gada budžeta ir diezgan palielināts, un tiks turpināts palielināt. Ar kaut kā ir jāsāk. Tā nauda tiek dota, bet, protams, tā ir problēma."
Savukārt ar daudz ārzemēs strādājušai Pinto bija jāatbild, vai viņa maz zina par vietējām lietām – cik Latvijā maksā piens veikalā vai cik ilgi jāgaida, lai bērnu pieteiktu pie speciālista.
"Attiecībā uz pienu es gribētu pateikt vienu lietu. Piemēram, "Topā" piena cena pluss, mīnus 1,04 eiro atkarībā no… ["Nekā personīga":] Tas bija tikai… [Pinto] Pinto Es pabeigšu. Luksemburgā piena cena ir tieši tāda pati, bet Latvijā minimālā alga 620 eiro, Luksemburgā 2800 eiro."
Pīlēns skaidrojās par viņa biznesa saistību ar "Gazprom" biroja būvniecību pirms vairākiem gadiem, bet jau pēc Krimas aneksijas.
"Mūsu kompānija neiesaistījās "Gazprom" projektā mūsu kompānija pārdeva ļoti sarežģītas konstrukcijas Austrijas kompānijai, kura darbojās ar šo "Gazprom". Vēl nav sankcijas pret Krieviju. Klients ir Austrijas klients. Tādā pat veidā mēs pārdodam caur Eiropas kompānijā projektus, kas nonāk Amerikas Savienotajās Valstīs," norādīja "Apvienotā saraksta" virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns.
Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle vērtē, ka diskusijas bijušas piesardzīgas, kandidātiem mēģinot nevienu sabiedrības grupu nesarūgtināt, un Rinkēvičs un Pīlēns šajā pirmajā debašu eksāmenā parādījuši labāku sniegumu nekā Pinto.
"Iezīmējas viņas, kā mēs mēdzam teikt, eirokrāta pieredze. Tāds Briseles un Luksemburgas birokrātijas pārstāvis, kuram ir zināšanas par labas pārvaldības skolu. Ir zināšanas, kā vajadzētu no teorētiskā viedokļa, bet, iespējams, brīžam var just, ka nav piesaistes realitātei."
Kopumā pirmās debates bija mierīgas, un nekāda agresija, visticamāk, neesot prognozējama arī turpmāk.
"Tad, kad liela uzņēmuma vadītājs un īpašnieks runā ar augsta līmeņa diplomātu, un arī trešajai kandidātei ir saistība ar zināmu diplomātisko darbību, nevaru iedomāties, ka varētu iet ārā kaut kādos asumos."
"Varēja redzēt atsevišķus mirkļus, kad Pīlēna kungs ļoti valdījās, jo viņam kā liela uzņēmuma vadītājam ir raksturīga zināmā mēra autoritatīva pieeja, bet, protams, esot politiķim, jāmācās diplomātijas māksla," secinājusi Metla-Rozentāle.
Par spīti tam, ka prezidentu vēlē Saeima, nevis sabiedrība, politologi vienisprātis, ka šādām debatēm ir svarīga loma.
"Atklātā balsojumā situācijā arī politiķiem var nākties skaidrot, kāpēc viņi balso par vienu vai otru kandidātu, ja viņš ir, piemēram, kaut ko ļoti neveiklu vai nepareizu pateicis, kas ir ārpus tiem ideoloģiskajiem rāmjiem, kuros operē partijas. Es domāju, ka tam ir milzīga nozīme," sacīja Rajevskis.
Valsts prezidenta vēlēšanas gaidāmas 31. maijā, un līdz tam paredzamas vēl vairākas publiskas debates kandidātiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
