Pīlēns pārliecināts par spēju nodalīt politiku no uzņēmējdarbības; Pinto sola iestāties par politiku visas sabiedrības interesēs

Taujāts, vai viņa kādreizējā dalība "Tautas partijā" nebija kļūda, "Apvienotā saraksta" virzītais uzņēmējs Uldis Pīlēns norāda, ka "Tautas partija" pārstāvēja konservatīvās vērtības, un dalība tajā nebija kļūda. Pēc nepareiza partijas kursa uzņemšanas viņš no tās izstājies, uzrakstot atklātu vēstuli. Pēc Pīlēna teiktā, ir plašs nevis viens konkrēts faktoru kopums, kāpēc sabiedrība politiķiem neuzticas. Skaidri nodalot politiku no uzņēmējdarbīas, viņš pats parāda, ka politiku no uzņēmējdarbības var nodalīt.

"Progresīvo" pieteiktā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto uzsver, ka Latvijā ilgstoši fundamentāli nav ņemtas vērā cilvēku reālās vajadzības, nav pieņemti drosmīgi, fundamentāli lēmumi attiecībā uz cilvēku dzīves līmeņa nodrošināšanu.

Komentējot savus līdzšinējos izteikumus, Pinto uzsvēra, ja iestājas par politiku visas sabiedrības interesēs. Lai arī viņa cienot iepriekšējo paaudžu drosmi iestāties par valsts neatkarību, līdzšinējā politikā, piemēram, lēmumos finanšu krīzes risināšanā, viņa redzot lēmumus, kā rezultātā no Latvijas emigrējuši apmēram 200 000 cilvēki.

Pēc Pinto teiktā, Latvijā trūkst izšķirīgas un skaidras nostājas arī, piemēram, klimata jautājumu risināšanā. "Jautājums, kā mēs atspoguļojam šodienas vērtības lēmumos, kas tiek pieņemti šodien. Tāpēc lēmumu pieņemšanā jāpārstāv cilvēku intereses," viņa sacīja, uzsverot, ka arī jauniešu balss nav pietiekami pārstāvēta, tāpēc viņa atbalstītu jauniešiem iespējas piedalīties vēlēšanās jau no 16 gadu vecuma.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuru virza partija "Jaunā vienotība", pauda, ka viņa pieredze un zināšanas palīdzēs sadarbībā ar Saeimu un valdību, ja viņu izvēlēs Valsts prezidenta amatā. Viņš teica, ka no prezidenta sagaida meklēt kopīgo. Ukrainas jautājumā neviens nevar šaubīties par viņa valodu un stāju. Ja stingra nostāja būs nepieciešama iekšpolitikas jautājumus, par to var nešaubīties. Valsts prezidetanm jābūt asam, kur tas nepieciešams, bet līdsvarotam ļoti sarežģītos jautājumus, viņš sacīja.

Jau ziņots, ka Sestdien, 13. maijā, pusnaktī noslēdzās Valsts prezidenta kandidātu oficiāla pieteikšana un maija pēdējā dienā par augsto amatu sacentīsies trīs kandidāti. "Apvienotais saraksts" (AS) Valsts prezidenta amatam virza savu dibinātāju, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, "Progresīvie" – publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, bet "Jaunā vienotība" (JV) – ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits sākotnēji piekrita, bet vēlāk atteicās no kandidēšanas uz otro termiņu. Viņu amatam bija gatava virzīt NA un atbalstīt JV, taču vienotu atbalstu koalīcijā iegūt neizdevās, tātad arī viņa pārvēlēšanai būtu pietrūcis balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.

Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Latvijā prezidentam vairāk ir reprezentatīvas funkcijas, bet ietekme uz likumdošanu un izpildvaru ir limitēta, tomēr prezidents var iniciēt likumprojektus un viņam ir vērā ņemama loma valdību veidošanas laikā, nominējot premjera amata kandidātus.