"Facebook" aizliegs apmaksātas politiskās reklāmas. Tas raisa bažas par iespēju tās izkontrolēt citur
Tehnoloģiju milzis "Google" un tagad arī "Meta", kam pieder Latvijā populārākais sociālais medijs "Facebook", paziņojis, ka Eiropas Savienības strikto noteikumu dēļ aizliegs apmaksātas politiskās reklāmas. Tas ietekmēs priekšvēlēšanu aģitāciju arī Latvijā. Partijas meklēs jaunas platformas un veidus, kā reklamēties. Un tas jau raisa bažas, kā to varēs izkontrolēt.
Pieaugot sociālo mediju ietekmei, Eiropas Savienība ievieš striktākus noteikumus, lai lietotāji varētu labāk atpazīt politiskās reklāmas. Jaunais regulējums, kas stāsies spēkā oktobrī, ir daļa no plāna, kā cīnīties pret dezinformāciju, manipulēšanu un ārvalstu iejaukšanos vēlēšanās.
Lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem savās platformās politiskās reklāmas būs skaidri jāmarķē, kā arī jānorāda, kas un cik par to samaksājis. Striktāk regulēta būs arī reklāmu mērķēšana konkrētiem lietotājiem. Par noteikumu neievērošana paredzēts bargs naudas sods.
Norādot, ka jaunie nosacījumi ir neizpildāmi, uzņēmums "Meta" paziņojis, ka no oktobra Eiropas Savienībā aizliegs apmaksātas politiskās reklāmas izvietot visās savās platformās, tostarp "Facebook". Tas ir populārākais sociālais medijs Latvijā, ko aktīvi izmanto arī politiķi, saka Jurģis Liepnieks, kuram ir liela pieredze politiskās komunikācijas jomā.
"Facebook", protams, ir bijis tāds "masu iznīcināšanas līdzeklis" attiecībā uz politiskiem un sociāliem jautājumiem. Ārkārtīgi efektīvs instruments," teic Liepnieks.
Vēl viens tehnoloģiju milzis "Google" jau iepriekš bija paziņojis, ka Eiropas Savienībā aizliegs politiskās reklāmas. Un, kā uzsver digitālā mārketinga eksperts Māris Antons, kurš vairākām partijām palīdzējis veidot kampaņas, no budžeta, kas paredzēts reklāmām digitālajā vidē, vislielākā daļa līdz šim bija atvēlēta tieši "Google" un "Meta".
"Lauvas tiesa, vismaz, kur es esmu strādājis un [par] kurām partijām es zinu, ir gājusi pie "Google" un "Meta". Jo ar šīm divām platformām būtībā var nosegt visus digitāli sasniedzamos lietotājus. Varbūt ne simtprocentīgi, bet tuvu tam."
Jurģis Liepnieks gan neuzskata, ka politisko reklāmu aizliegums "Facebook" varētu būtiski ietekmēt vēlēšanu procesu Latvijā.
"Tas, ka, piemēram, Šlesers uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās vai tas, ka "Vienotība" ir pie varas 20 pāri gadus, tam nav sakara ar "Facebook" reklāmām. Politiskais reljefs un situācija veidojas daudz sarežģītāk. Vienīgās sekas no tā ir tādas, ka lielāka nozīme būs vēstījumiem. Un tie, kuri spēs veidot saturu, kurš ir adekvāts, kurš aug, kurš ir cilvēkiem interesants, ar kuru cilvēki dalās, tie būs ieguvēji. Tie, kuri ir varbūt vairāk paļāvušies uz reklāmas spēku, uz to, ka mēs esam spiesti redzēt un klausīties to viņu vēstījumu, lai arī nemaz negribam, lai arī tas mums nemaz nepatīk, tie būs vairāk zaudētāji."
Politiķi atradīs citus sociālos medijus, kur reklamēties. Jurģis Liepnieks prognozē, ka turpinās augt "TikTok" loma, jo šīs platformas algoritms krietni pārspēj konkurentus, un tas piesaista arvien lielāku auditoriju.
"Mēs redzam, ka "TikTok" nozīme, iespaids un ietekme ar katru gadu un ar katrām vēlēšanām arī Latvijā pieaug. Un tas ir neatkarīgi no "Facebook" – vai "Facebook" ir vai nav reklāmu," teic Liepnieks.
Arī Māris Antons ir pārliecināts, ka reklāmas budžetu partijas pārdalīs par labu citām platformām, un viņam tas raisa bažas.
"Es domāju, ka "TikTok" nebūs sliktākais variants, kur mēs sāksim redzēt politiskās reklāmas, jo "TikTok" vēl ir organizācija, kas ir sasniedzama, ar kuru ir iespējams runāt. Bet tad, kad šie budžeti sāks iet mazākās platformās, mazākās lapās, mazākos portālos, būs ļoti, ļoti grūti izkontrolēt, vai tiek izpildīti šie noteikumi par caurspīdību. Par to, cik tur tiek tērēts, kam tās reklāmas tiek tēmētas? Būs interesanti redzēt, kā ar to tiks galā un kā to izkontrolēs."
Secinājumus par iespējamo ietekmi uz politisko aģitāciju būtu pāragri izdarīt, tomēr zināms risks saskatāms jau šobrīd. Tā atzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas uzrauga partijas.
Ņemot vērā platformu mainīgo politiku un dažādās politisko organizāciju reklāmu stratēģijas, šobrīd ir grūti prognozēt turpmākos reklamēšanās virzienus. Tomēr pastāv risks, ka varētu pieaugt slēptās reklāmas apjoms un tēriņi citās pozīcijās. Tāpat iespējams bezmaksas aģitācijas aktivitātes pieaugums sociālajos tīklos.
KNAB pieļauj, ka var nākties pārskatīt regulējumu un aģitācijas ierobežojumus. Taču šobrīd par to vēl esot pāragri lemt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
