"Jābūt gataviem!" Melnis par Baltkrievijas robežu, kas kļuvusi par vārtiem migrantiem un droniem

Runājot par sākto operāciju uz Latvijas austrumu robežas, ministrs norādīja, ka jau pirmajās dienās redzami pozitīvi rezultāti. Robežsardzei ciešāk sadarbojoties ar Valsts policiju un citām institūcijām, izdevies apturēt cilvēku pārvadātājus, kuri nav sasnieguši savus galamērķus.

Operācijā tiek izmantotas arī dažādas tehnoloģijas, kas ļauj savlaicīgāk identificēt robežpārkāpējus, sekot notikumiem uz robežas un operatīvāk reaģēt.

Ministrs uzsvēra, ka viens no galvenajiem mērķiem ir samazināt nelegālās imigrācijas plūsmu un vienlaikus vērsties pret organizēto noziedzību, kas ar nelegālo cilvēku pārvadāšanu pelna naudu.

Svarīga esot arī iedzīvotāju iesaiste – aizsardzības ministrs norādīja, ka sabiedrības ziņojumi par aizdomīgām personām un darbībām var palīdzēt likumsargiem ātrāk reaģēt.

Pēc drona incidenta – jāstiprina pretgaisa aizsardzība

Sarunā ministrs komentēja arī piektdien notikušo drona incidentu, kad Latvijas teritorijā ielidoja drons no Baltkrievijas puses. Viņš norādīja, ka notikušais tiek analizēts, tostarp tiek mēģināts noskaidrot drona izcelsmi un precīzākus apstākļus. Vienlaikus šādi incidenti vēlreiz apliecinot nepieciešamību stiprināt Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas.

Plānots attīstīt gan sensoru un novērošanas sistēmas, gan risinājumus, kas ļautu dronus neitralizēt. Īpaša uzmanība jāvelta arī Latvijas–Baltkrievijas robežai, lai samazinātu iespēju, ka bezpilota lidaparāti Latvijas teritorijā var ielidot nepamanīti.

Ministrs uzsvēra, ka pret dronu draudiem jāspēj reaģēt laikus, turklāt Latvijai šajā jomā ir iespēja izmantot arī Ukrainas pieredzi.

Aizsardzības industrijai jāspēj nodrošināt armijas vajadzības

Ministrs uzsvēra, ka ar valsts drošību nepietiek tikai ar finansējumu – nepieciešams, lai Latvijas uzņēmumi spētu nepieciešamās sistēmas un ekipējumu arī saražot. Pieaugot aizsardzības izdevumiem, valstij jābūt pārliecinātai, ka industrija spēj nodrošināt armijai nepieciešamo ne tikai ilgtermiņā, bet arī gadījumos, kad pieprasījums strauji palielinās.

Tas ir būtiski arī no valsts drošības viedokļa, jo ārkārtas situācijā nevar paļauties tikai uz piegādēm no ārvalstīm.

Ko gaidīt nākamā gada aizsardzības budžetā?

Melnis norādīja, ka prioritāte būs turpināt attīstīt Latvijas aizsardzības spējas un iegādāties sistēmas, kas armijai nepieciešamas. Vienlaikus jāņem vērā arī Latvijas aizsardzības industrijas iespējas – iepirkumiem jābūt sasaistītiem ar to, ko nozare reāli spēj saražot un piegādāt.

Mērķis ir panākt, lai papildu finansējums nepaliktu tikai budžeta ailēs, bet pārvērstos konkrētās kaujas spējās – ekipējumā, tehnoloģijās un labi sagatavotos karavīros.

Bruņotajiem spēkiem – plašākas iespējas izmantot privātu teritoriju

Valdības atbalstītie grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz arī plašākas iespējas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izmantot privātas teritorijas gadījumos, kad tas nepieciešams valsts aizsardzības uzdevumu izpildei.

Ministrs skaidroja, ka šāds instruments nepieciešams, piemēram, situācijās, kad mobilajām vienībām nepieciešams ātri pārvietoties vai ieņemt konkrētu pozīciju, kas atrodas privātīpašumā. Viņš uzsvēra, ka runa nav par ikdienas situācijām, bet par valsts aizsardzības uzdevumiem, kuros nepieciešama operatīva rīcība.