Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Jēkabpils novads kļuvis par vienu no teritoriāli lielākajiem Latvijā. Jēkabpils pilsētai pievienoti pieci novadi – Jēkabpils, Aknīstes, Krustpils, Salas un Viesītes. Tagad šī Zemgales pašvaldība ir gandrīz 3000 kvadrātkilometrus liela, un tajā dzīvo vairāk nekā 40 tūkstoši iedzīvotāju. Vietvaras 2025. gada budžets pārsniedz 77 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni ir dotācija no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.
Viesīte pēc teritoriālās reformas kļuvusi par daļu no lielā Jēkabpils novada. Daudziem šeit dzīve laukos šķiet piepildīta un stabila – svarīgākais esot nevis sūdzēties, bet būt kopā, atbalstīt citam citu un darboties.
"Īstenībā, ja cilvēki nenāk kopā un paši kaut ko nedara, tad nebūs nekā. Sanāk kopā, tās idejas tiek īstenotas. Liekas, šeit ir drūmi, bet īstenībā tā nav. Dzīve plaukst, notiek pasākumi, dažāda veida aktivitātes. Vienkārši dzīvo un izbaudi, ja tu sēdēsi mājās un būsi drūms, tad nekas jau nenotiks. Galvenais ir sadarbība savstarpējā pagastiem un tas jau nāk tikai par labu," stāsta Rites pagasta iedzīvotāja Solvita.
Iedzīvotāji šeit novērtē lauku mieru, dabu un kopības izjūtu. Un, ja kaut kā pietrūkst, tuvumā vienmēr ir arī pilsēta.
"Visa kā ir gana un tiešām, ja trūkst, tad tepat ir Jēkabpils. Kas uzlabojams tiešām es tā, es esmu ļoti, ļoti apmierināta. Man patīk arī tas miers, it kā tepat pilsēta, bet arī mieru var atrast un, man liekas, ļoti laba vieta, kur augt bērniem un kur dzīvot," stāsta Viesītes iedzīvotāja Agnija.
Tomēr līdzās idillei jūtama arī atsvešinātība. Pagastos bažījas, ka pēc apvienošanas tie kļuvuši mazāk redzami un dzirdami. Mūzikas skolotājai no Salas sevišķi sāpīgs ir jautājums par veselības aprūpes pieejamību un aptiekas neesamību pagastā.
"Agrāk finansiālā ziņā mēs bijām tomēr tādi bagātāki un par mums bija interese vairāk, tagad par mums tā dzīvojam, dzīvojam. Pirmais jau, tā komunicēšana ar cilvēkiem, arī domāšana tieši par laukiem, par tiem, kas nav pilsētā. Taču nebeidzas jau viss ar pilsētu, mēs arī kaut ko gribam. Arī medicīna mums ir diezgan sliktā līmenī. Mums ir sava ambulance, savs ģimenes ārsts, bet ļoti ilgu laiku notiek cīņa par aptieku. Saka, ka būs, būs, bet nu arī," nosaka Salas iedzīvotāja Ruta.
Kokapstrāde Jēkabpils novadā ir ne vien tradīcija, bet arī attīstības virziens. Šī nozare nodrošina darbavietas un ienākumus. Krustpilī pirms pieciem gadiem darbu sāka uzņēmums "Amber Birch". Te no bērza koksnes top augstas kvalitātes saplāksnis, kas nonāk gan Latvijas, gan ārvalstu tirgos.
"Patriotiski nevis eksportēt no Latvijas apaļkokus, bet radīt pievienoto vērtību šeit, maksāt nodokļus šeit un aptuveni miljonu gadā mēs samaksājam, gan jau pēc gada maksāsim divreiz vairāk. Domāju, ka Latvijā darbinieki ir un pietiek, neviens te nenāk strādāt par minimālo algu, ja darbiniekus novērtē, tad viņi nāk un, ja godīgi, labākais mana darba novērtējums ir tas, ka te strādā ģimenēm – tātad, ja visa ģimene uzticas uzņēmumam – tā ir baigā uzticība," stāsta SIA "AmberBirch" valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.
Lai arī uzņēmums attīstās strauji, ceļš līdz šim nav bijis gluds. Birokrātiskas prasības un slikts ceļu stāvoklis joprojām ir šķērslis, ar ko nākas rēķināties ik dienu.
"Jēkabpils jau te pēdējā laikā atkal slavena, mērus apcietina 28:41 Visa mums te pietiek – birokrātijas un bedres. Gribētos birokrātiju mazināt, bet tur jau panākumi ir. Ceļi pamazām uzlabojas, bet te pa vienu pusi mēs nevaram iebraukt – it kā ir asfalts, bet pavasarī uzliek zīmes, ka vairāk par septiņām, desmit tonnām nē. Mums ir piegādes jānodrošina 24/7," skaidro Spūls-Vilcāns.
Jēkabpils pilsēta kā novada centrs, iespējams, ir ieguvēja no apvienošanas, taču arī šeit ne visi jūtas apmierināti. Cilvēki reformu vērtē kritiski.
"Neko daudz nesagaidu. Es domāju, ka būs tāpat, nebūs daudz, lielu izmaiņu. Līdzekļu ir tik, cik ir un to nebūs vairāk tādēļ, ka nomainīsies personālijas pilsētas domē. Es domāju, ka labāk ir neapvienot – labāk ir, lai katra iedzīvotāju grupa lemj paši par savu likteni, par savas naudas izlietojumu," stāsta Jēkabpils iedzīvotāja Aija.
Citi tomēr atzīst arī pozitīvas pārmaiņas – notikuši infrastruktūras uzlabojumi, labiekārtota vide, realizēti dažādi projekti. Bet paralēli saglabājas problēmas, ko ar lielā novada resursiem atrisināt vēl neizdodas – kā, piemēram, pakalpojumu nepieejamība vai jauniešu aizbraukšana.
"Ja es stāvu divus mēnešus un līdz augustam nevaru pierakstīties pie ārsta, man piedāvā braukt uz kaut kurieni – uz Rīgu, uz Daugavpili, uz Madonu. Ja es nevaru tikt pie ārsta šeit Jēkabpilī. Kad es pie tā ārsta tikšu? Kaut kāds bez jēgas – es knapi varu pastaigāt, bet nevaru dabūt invaliditātes grupu, tāpēc, ka mums ārstu nav," stāsta Jēkabpils iedzīvotājs Juris.
"Varbūt kaut ko vairāk jauniešu jomā, lai viņiem būtu vairāk aktivitāšu fizisku nodarbību – par to domāt, par jauniešiem vairāk. Kā noturēt, kā viņus motivēt pašiem veidot savu uzņēmējdarbību, varbūt pat tieši uzņēmējdarbības jomā vajadzētu padomāt, kā jauniešus ieinteresēt," saka Salas iedzīvotāja Vita.
Vēlēšanām novadā šogad pieteikti 13 saraksti. Kandidātu ir aptuveni par 30 vairāk nekā pirms četriem gadiem, tāpēc par 19 deputātu vietām sagaidāma sīvāka konkurence.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
