Uz saturu

"Jūtas ir dalītas." Rinkēviča rosinājums Saeimā uzjundī diskusijas par tautas vēlētu prezidentu

Vai Latvijā vajadzīgs tautas vēlēts prezidents? Par to ar jaunu joni uzjundījušas diskusijas Saeimā pēc tam, kad Rīgas pils saimnieks Edgars Rinkēvičs rosināja paplašināt prezidenta pilnvaras attiecībā uz augstu valsts amatpersonu izraudzīšanos.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ paziņoja, ka sūta Saeimai likumprojektus, lai mainītu kārtību, kādā izvirza kandidātus uz tādiem augstiem amatiem kā Latvijas Bankas prezidents, Valsts kontrolieris un tiesībsargs. Patlaban pretendentu nominēšana ir parlamentāriešu rokās, savukārt jaunais piedāvājums paredz kandidāta izraudzīšanos uzticēt Rīgas pilij, un Saeima tad lemtu, vai attiecīgo cilvēku iecelt augstajā amatā.

Plašu kritiku nesen izpelnījās politiķu ilgā un haotiskā ņemšanās ap Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanos.

Edgars Rinkēvičs
Valsts prezidents

"Manā izpratnē, šī kārtība tomēr palīdzētu arī strukturāli sakārtot šo jautājumu, viņu maksimāli depolitizējot. Diemžēl jāsaka, ka pēdējie notikumi ap Latvijas Bankas prezidentu ir izraisījuši arī skepsi daudzu profesionāļu vidū. Vai viņi ir gatavi iet šo procesu vēlreiz, vai viņi ir gatavi, nu, teiksim, vienā brīdī būt izvirzīti, otrā brīdī būt atsaukti, un viņi tomēr grib tādu zināmu arī diskrētumu."

Saeima pagaidām vēl nav pieņēmusi un nodevusi izskatīšanai komisijās Rinkēviča sagatavotos likumu grozījumus, bet sagaidāms, ka jau tuvākajā laikā tas notiks. Pagaidām viedoklis parlamentā ir tālu no viennozīmīga. Daudzi gan uzskata, ka šeit stāsts nav tikai par to, kurš sēdēs valsts kontroliera, tiesībsarga vai Latvijas Bankas prezidenta amata krēslā, runa ir par plašāku diskusiju, par Valsts prezidenta pilnvarām un varbūt arī ievēlēšanas kārtību.

Proti, pat, ja šis Valsts prezidenta piedāvājums pats par sevi var nešķist ļoti nozīmīgs, faktiski tas atver sarunu par atbildības sadalījumu starp dažādiem varas līmeņiem Latvijā.

Raivis Dzintars
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs

"Nacionālās apvienības" ieskatā, tās diskusijas varētu būt plašākas, piemēram, par prezidenta ievēlēšanas kārtību un vēl varbūt plašākām pilnvarām prezidentam, ja šī kārtība būtu mainīta. Pašlaik es nerunāju par visu pilsoņu vēlētu prezidentu, bet, piemēram, par prezidenta ievēlēšanu ar divām trešdaļām no Saeimas deputātu skaita."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Edmunds Zivtiņš
"Latvijas pirmajā vietā" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks

"Mēs redzam to, ka šis ir tāds pirmais solis [ceļā] uz tautas vēlētu prezidentu. Ja būs tautas vēlēts prezidents, tad mēs piedāvātu vēl vairāk tās amatpersonas, tai skaitā Augstākā tiesas priekšsēdētāju, Valsts policijas priekšnieku, ģenerālprokuroru, lai izvirza Valsts prezidents un tad Saeima apstiprina."

Opozīcijā gan nav vienprātības par Rīgas pils rosinājumu un to, vai prezidenta pilnvaras vispār būtu šobrīd jāpalielina. Rinkēviča ideju neatbalsta "Stabilitātei", arī no "Apvienotā Saraksta" noraidījums.

Edvards Smiltēns
Saeimas deputāts, "Apvienotais saraksts"

"Šī jau ir diskusija par to, vai no parlamentārās demokrātijas virzīties pusprezidentālā vai, nedod Dievs, pat prezidentālā virzienā. Šobrīd, kad notiek cīņa star demokrātijām un autoritārismu, es nevienu milimetru negribu redzēt parlamentārisma pozīciju zaudēšanā."

Frāzes par plašākām pārmaiņām izskan gan ne tikai no opozīcijas, bet arī valdošās koalīcijas. Arī tur nav vienprātības.

Harijs Rokpelnis
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs

"Teiksim tām, tās jūtas ir dalītas. Mēs šādas iniciatīvas atbalstītu tikai tad, ja tās iet komplektā ar izmaiņām par to, kā tiek ievēlēts Valsts prezidents. Ja tas ir tautas vēlēts prezidents, tad skaidrs, ka viņa pilnvaras būtu jāpārskata un viņa pilnvaru loks jāpaplašina."

Agnese Krasta
"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece

"Mēs esam skeptiski par to, ka viena neveiksmīga procesa dēļ tieši šobrīd būtu nepieciešams pārskatīt procedūras. Ja tas jautājums ir par tautas vēlētu prezidentu, tad "Jaunā Vienotība" vienmēr ir uzskatījusi, ka šāds piedāvājums nav atbalstāms, jo sevišķi pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Domas par Rinkēviča rosinājumu atšķiras ne tikai frakciju starpā, bet pat frakciju iekšienē, piemēram, "Progresīvajos".

Andris Šuvajevs
"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs

"Vismaz tajā formā, kā tie ir noformulēti no prezidenta, manuprāt, ir atbalstāmi, bet viedokļi ir dažādi. Tie argumenti vai apsvērumi, kas ir citiem, un līdz ar to nav tiks liels entuziasms atbalstīt… Vai šis ir konstitucionāli?"

Diskusiju par tautas vēlētu prezidentu "Progresīvie" gan negribot atvērt. Kam tādam būtu vajadzīgi Satversmes grozījumi un attiecīgi divas trešdaļas Saeimas deputātu atbalsts.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm