Kā atturēt Krieviju no tālākas agresijas? Saruna ar Ukrainas vēstnieku Latvijā

Aizvadītajās dienās Krievija pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainai. Pirms nedēļas okupanti veica lielākos gaisa triecienus kopš pilna mēroga iebrukuma, raidot vairāk nekā astoņsimt dronu. Un pirmo reizi trīsarpus gadu laikā Kijivā no raķetes trieciena cieta valdības ēka, saka Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols.

"Viņi pirmo reizi trāpīja valdības ēkai ar ballistisko raķeti. Tas ir skaidrs signāls visiem partneriem, ka tas viss, ko jūs līdz šim esat piedāvājuši, laipnā veidā cenšoties panākt miera sarunas, nedarbojas," saka vēstnieks.

Since last night, work has been ongoing to eliminate the consequences of Russian strikes – more than 800 drones, 13 missiles, including 4 ballistic. According to preliminary information, several drones crossed the border of Ukraine and Belarus.

In Kyiv, ordinary residential… pic.twitter.com/CefQOopLtD

— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) September 7, 2025

Par vienu no lielākajiem murgiem vēstnieks sauc šonedēļ pastrādāto teroraktu, kad aviācijas bumbas triecienā Doneckas apgabalā tika nogalināti vismaz 25 cilvēki, tostarp seniori, kuri gaidīja rindā, lai saņemtu pensiju. Vēl vairāki ievainoti. Jautājums, vai Vladimirs Putins vēlas mieru, šķiet lieks.

"Darbi liecina, ka krievi nav gatavi izbeigt karu un ar to, ko esam darījuši līdz šim, nav bijis pietiekami. Ir pienācis laiks mums visiem pamosties. Mums ir jārisina daudz problēmu. Nav labi, ka pierodam pie kara. Ka pierodam pie ziņām, kas pienāk no Ukrainas, par nogalinātajiem un ievainotajiem," bilst Kucelovs.

Lai kara noziegumos apsūdzēto Putinu piespiestu sēsties pie sarunu galda, ir jābūt stingriem priekšnoteikumiem, uzskata diplomāts.

Viņaprāt, ir jāpārtrauc jebkāda sadarbība ar Krieviju un jāpastiprina sankcijas pret uzņēmējiem, kuri ir pietuvināti varai vai oligarhiem, un palīdz "barot" kara mašīnu.

"Mums nevajadzētu ierasties uz tikšanos, kā zaudētājiem vai kā vājiem partneriem. Mums jābūt vienā līmenī un ar stingru pārliecību par saviem lēmumiem. Es ceru, ka gaidāmā vienošanās par sankcijām, kas tiek saskaņotas ASV un eiropiešu vadībā, būs viens no nepieciešamajiem priekšnosacījumiem," piebilda Kucelovs.

Lai vājinātu Krieviju, ukraiņi mērķtiecīgi turpina iznīcināt ar naftas pārstrādi, uzglabāšanu un transportēšanu saistītus objektus agresorvalstī. Taču joprojām nepieciešams stiprināt Ukrainas armiju, saka vēstnieks.

Kā svarīgu lēmumu Anatolijs Kucevols vērtē 26 valstu apņemšanos pēc uguns pārtraukšanas garantēt Ukrainas drošību. Vienlaikus vēstnieks uzsver, lai atturētu Krieviju no turpmākas agresijas, Eiropas valstīm vairāk jāiegulda savā aizsardzībā un arī jāmācās no karā rūdītajiem ukraiņiem. Kā piemēru viņš min mobilās pretgaisa aizsardzības vienības, kurās iesaistās apmācības apguvuši brīvprātīgie.

"Cilvēki trenējas. Ir svarīgi uzlabot civiliedzīvotāju prasmju līmeni. Jāiegūst jaunas zināšanas, kā sevi sagatavot fiziski un morāli, un arī kā pielietot ieročus. Nav runa par gatavošanos karam, bet par to, kā radīt tādus apstākļus, lai ienaidnieks un varmāka apstātos un baidītos ienākt jebkuras Eiropas Savienības valsts teritorijā," saka Kucelovs.

Vēstnieks atgādina, ka Ukrainas konstitūcijā ir ierakstīta apņemšanās pievienoties NATO. Un viņš ir pārliecināts, ka šī mērķa sasniegšana būtu vēl viens svarīgs nosacījums miera saglabāšanai Eiropā.