Kādēļ Latvija neierobežos mangāna tranzītu? Politiķi atbildēs paliek pie sava – tas jālemj visai Eiropai
Valdošā koalīcija turpina palikt pie sava, un pagaidām negrasās lemt par kādiem specifiskiem Latvijas ierobežojumiem attiecībā uz Krievijas militārajai mašinērijai nepieciešamās mangāna rūdas tranzītu caur mūsu ostām un pa mūsu dzelzceļu. Par to esot jālemj visas Eiropas līmenī. Ar ko pamatota šāda nostāja? Skaidro TV3 Ziņas.
Neraugoties uz lielo rezonansi sabiedrībā, valdība joprojām nepiekāpjas un negrasās vērsties pret mangāna rūdas pārvadājumiem nacionālā līmenī. Iepriekš gan esam to darījuši attiecībā uz citām precēm.
Nu jau vairāk nekā nedēļu ar jaunu joni uzjundījušas diskusijas par Latvijas un Krievijas biznesa saitēm, kas joprojām pastāv, par spīti agresora brutālajam karam Ukrainā. Iemesls šai papildu aktualitātei ir informācija, ka caur mūsu tranzīta koridoru uz okupantu valsti lielos apjomos ved mangāna rūdu, kas izmantojama militārajā rūpniecībā.
Politiķi sāka meklēt risinājumus, kā šo izejvielu kustību apturēt, bet valdošā koalīcija Latvijā tomēr domā, ka jēdzīgākais veids mērķa sasniegšanai būtu nevis kādi liegumi tepat Latvijā, bet gan vienoties par sankcijām ES līmenī, lai nodrošinātos, ka attiecīgais resurss nenonāk Krievijā pa citiem ceļiem. Tiesa, tas, visticamāk, prasīs kādu laiku, jāpanāk visu bloka dalībvalstu atbalsts.
Šis valdošo politiķu lēmums ātri vien gan kļuva par publiski vienu no publiski apspriestākajiem tematiem. Par to izsakās gan politiskie konkurenti, gan uzņēmēji, gan sabiedriskie aktīvisti, gan citi. Otrdien valdības sēdē šis koalīcijas lēmums bija jāapstiprina kā Latvijas nacionālā pozīcija premjeres Evikas Siliņas (JV) gaidāmajās sarunās ar citiem Eiropas Savienības valstu līderiem.
Mūsu rokas gan nav sasaistītas nacionāliem lēmumiem. Piemēram, var liegt preces tranzītu cauri Latvijai, ja tiek pierādāmi secināts, ka tās izmanto Krievijas militārās rūpniecības vajadzībām. Līdzīgi jau darīts ar Latvijā ražotiem gultņiem un apkures sistēmu elementiem. Kāpēc tāpat nerīkoties šoreiz, no politiķu atbildēm īsti skaidrs nekļūst.
Atbildot uz jautājumu, kā tas atšķiras no šīs iepriekšējās situācijas, kad nacionāla mēroga mehānismu esam pieņēmuši, finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norāda: "Vēlreiz, tātad koalīcijas vienošanās ir šāda. [TV3 Ziņas: Un līdz tam turpinām vest mangāna rūdu Krievijas militārajai rūpniecībai…] Kamēr tiks pieņemts sankciju mehānisms, visticamāk, tranzīts netiks pārtraukts."
Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") norādīja: "Skaidrs, ka mangāna rūdai uz Krieviju nav jāplūst cauri Eiropas Savienības valstīm. Šeit nepieciešama kopīga pozīcija. [TV3 Ziņas: Varbūt mangāna rūdai uz Krieviju nav jāplūst vienkārši caur Latviju?] Nav jāplūst ne caur vienu Eiropas Savienības valsti. [TV3 Ziņas: Varam sākt ar sevi, tā teikt.] Es domāju, ka mēs ar sevi arī varam sākt. Esam daudz ko darījuši un ļoti lielā mērā uzņēmušies līdera lomu."
Kolēģiem Briselē rosinās sankciju sarakstā iekļaut gan mangāna rūdu, gan alumīnija oksīdu, kas arī plūdis caur Latviju. Ja šīs sarunas būs nesekmīgas, politiķi sola meklēt citus risinājumus. Bloka dalībvalstu līderi tiksies ceturtdien un piektdien.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
