"Kāpēc tā notiek – tāpēc, ka politiķiem kauna nav?" Rīgas pilī spriež, kā vairot sabiedrības uzticēšanos valsts varai

Ja iedzīvotāji uzticas valsts varai, tad hibrīdkara vai militāra apdraudējuma valsts drošības pamats ir stiprāks – ar šādiem vārdiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ievadīja tikšanos ar Saeimas frakciju vadītājiem un konstitucionālo tiesību ekspertiem. Tiesa gan, Rinkēviča ieskatā, pēdējo mēnešu laikā politiķi darot visu, lai uzticēšanos sagrautu vēl vairāk nekā līdz šim.

"It kā jau katrs pats par sevi lēmums vai jautājums neizskatās briesmīgs, bet tā kopaina izskatās slikti. Vai tā būtu drāma ap Latvijas Bankas prezidenta iecelšanu, vai tie būtu savstarpējie ķīviņi Saeimā vai lēmumi, kas no vienas puses šķiet labi – it kā iesaldējam valsts un kapitālsabiedrību valžu locekļu algas, bet tai pašā laikā mēs redzam, ka parādās informācija, ka tiek atstātas durtiņas atvērtas, lai kaut ko darītu savādāk," norādīja Rinkēvičs.

No strukturālās puses raugoties, sanākušie sprieda, vai nepieciešamas izmaiņas vēlēšanu sistēmā, referendumu sliekšņa mazināšanā un amatpersonu iecelšanas kārtībā. Tomēr vairumā gadījumu uzticību varai grauj tieši politiķu kļūdas.

"Dažkārt tā ir pārāk trūcīga komunikācija, ka sabiedrība bieži neuzzina par tiem labajiem darbiem, bet, protams, ir arī vilšanās, kad vēlētāji redz, ka Saeima saka vienu, bet lēmumi tiek pieņemti citādi," teica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Annija Kārkliņa.

Koalīciju veidojošie politiķi nenoliedza, ka kļūdas lēmumu pieņemšanā esot, bet, kādēļ gadu desmitiem to neizdodas mainīt, vienas atbildes neesot.

"Demokrātija ir diezgan tāda sarežģīta padarīšana, kur neapšaubāmi ir jebkura lēmuma pieņemšanā kļūdas, izvērtējums un jautājums, kā galu galā attīstāmies kā valsts. Ja paskatāmies uz ekonomiskiem rādītājiem, mēs joprojām esam uz attīstības ceļa, mēs nekrītam, protams, ir valstis, kas dara to straujāk, ātrāk, labāk, un mums ir jāpamācās, kā pieņemt ātrāk lēmumus, labāk sadarboties un tiešām labāk skaidrot," klāstīja Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa (P).

Tikmēr opozicionāri, kuri arī paši savulaik bijuši pie varas, apelēja pie tā, ka tieši esošā valdība pēc visiem dronu incidentiem, amatpersonu ievēlēšanu un citiem darbiem situāciju pasliktinājusi tik ļoti kā nekad, lai gan cilvēku uzticēšanās varai ir zema gadiem ilgi.

"Šis viss absurds noved pie tā, ka sabiedrība pazaudē uzticību, nepiedalās politiskajos procesos un tas apdraud Latvijas nacionālo drošību. To mēs visi saprotam, bet kāpēc tā notiek – tāpēc, ka politiķiem kauna nav? Tāpēc, ka politikā acīmredzot šie cilvēki neapzinās savas rīcības sekas un to, ka viņu rīcība atstāj ietekmi uz mūsu valsts drošību," teica deputāts Edvards Smiltēns (AS).

Saskaņā ar OECD pērn prezentēto pētījumu cilvēku uzticēšanās valdībai un parlamentam Latvijā ir zem 30% sliekšņa, savukārt politiskajām partijām uzticība nesasniedz pat 13%.