Kariņa politiskā karjera ir beigusies. Kāda tā bijusi?

Par aiziešanu no politikas Kariņš paziņojis, īsi pirms Saeima atsāks darbu pēc vasaras pārtraukuma. Kāpēc deputāta mandātu viņš nolicis tieši šodien, Kariņš neatsaucās TV3 aicinājumam sniegt komentārus. Bet ziņu aģentūrai LETA viņš atzinis, ka saņēmis vairākus darba piedāvājumus no uzņēmumiem ārzemēs un neredz iespēju Latvijā strādāt jomā, kurā viņam ir pieredze.

Politisko karjeru Kariņš sāka pirms 22 gadiem līdz ar "Jaunā laika" nodibināšanu, kad viņu iepazina Sandra Kalniete. Ilgus gadus strādājot kopā, viņa atzinīgus vārdus velta Kariņa izkoptajai kompromisu mākslai, bet arī atzīst, ka viņš pieļāvis kļūdas.

"Ikviens, kas dara, pieļauj kļūdas. Un, otrkārt, Ministru prezidenta darba nastu un atbildību nesot, ir lietas, kas var paslīdēt garām. Krišjāņa paveiktais daudzkārt atsver tās kļūdas un kritiku, ko cilvēki viņam tīri emocionālā veidā velta," saka Kalniete.

Kariņš bijis ministrs, Saeimas un Eiroparlamenta deputāts, bet 2019. gadā kļuva par premjerministru.

Jau ar pirmajām dienām valdības vadītāja amatā Kariņam, kurš bijis otrs ilglaicīgākais premjers, nācies risināt vienu krīzi pēc otras. Vispirms bija jānovērš Latvijas iekļaušana finanšu pasaules "pelēkajā sarakstā". Drīz vien sākās globālā krīze, ko izraisīja kovida pandēmija. Savukārt pāris gadu vēlāk Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā.

Kā novērojusi Sandra Kalniete, kara dēļ Kariņa un viņa Baltijas kolēģu balss labi kļuvusi dzirdama starptautiski: "Neapšaubāmi tas, ko izdarīja Baltijas valstu premjerministri pēc 2022. gada 24. februāra, Ukrainas jautājumu paceļot prioritātes līmenī un pārliecinot pārējo valstu vadītājus, ka ir aktīvi jānostājas pret Krievijas agresiju. Tas ir tāds liels un arī vēsturisks nopelns."

Kariņš politiku pamet laikā, kad turpinās izmeklēšana par došanos komandējumos, izmantojot dārgus līgumreisus. Kariņam tas maksāja ārlietu ministra amatu, un viņš atstāja arī "Jaunās Vienotības" vadības grožus.

"Tas svarīgais, man liekas, dzīvē nav tas, cik reizes tevi dauza. Svarīgāk ir, cik reizes tu piecelies," iepriekš izteicies Kariņš.

Ģenerālprokuratūras ierosinātajā kriminālprocesā par iespējamu naudas izšķērdēšanu lielā apmērā, tiek vērtēta arī Kariņa atbildība. "Tas ir Ministru prezidents, Ministru prezidenta biroja amatpersonas un Valsts kancelejas amatpersonas," norādījis ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas izmeklē šo lietu, norāda, ka diviem cilvēkiem, kuri "nodarbināti Valsts kancelejā" noteikts statuss "tiesības uz aizstāvību". Plašāki komentāri netiek sniegti.