Kariņš atkāpjas no ārlietu ministra amata

Ārlietu ministru Krišjāni Kariņu uz tikšanos premjere Evika Siliņa bija uzaicinājusi pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu. Pārbaudē secināts, ka, organizējot bijušā premjera lidojumus ar privātreisiem, iespējams, nav ņemti vērā lietderības apsvērumi. Līdz ar to, iespējams, izšķērdēta nauda lielā apmērā un noticis noziedzīgs nodarījums.

Lidojumu skandāls nāca gaismā jau pirms vairākiem mēnešiem, bet visu šo laiku Kariņš neuzskatīja, ka vajadzētu atkāpties.

"Varu tikai atgādināt un mierināt, un apgalvot, ka visur, kur es kā premjers biju devies, tas ir tikai oficiālajās darba darīšanās. Nekur citur, nekur lieki," pērnā gada 4. decembrī sacīja Kariņš.

Līdz šim Kariņu aizstāvējusi arī premjere.

"Viņa politiskā atbildība par šo jautājumu ir arī aizgājusi līdzi, līdz ar viņa demisionēšanu iepriekšējā valdībā," pērnā gada 4. decembrī norādīja Siliņa.

Visbeidzot šodien,pēc sarunas, kas ilga aptuveni stundu, Kariņš paziņoja par atkāpšanos.

"Labdien! Pēc sarunas ar Siliņas kundzi, es vēlos paziņot, ka es demisinēju kā ārlietu ministrs. Tas notiks 10. aprīlī, jo nākamā kārtējā Saeimas sēde ir paredzēta 11. aprīlī, kad Saeima varēs iebalsot jauno ārlietu ministru. Paldies par uzmanību!" īss un kodols līgs savā paziņojumā bija Kariņš.

Pēc Siliņas sacītā, Kariņš pats nolēma atkāpties kriminālprocesa dēļ. Tiesa, sākotnēji uz to viņš reaģēja, visu atbildību par privātreisu organizēšanu, kas izmaksāja vairāk nekā 1,3 miljonus eiro valsts budžeta un Briseles naudas, novēla Valsts kancelejai.

"Viņš ir rīkojies kā kārtīgs rietumu politiķis un atkāpies šobrīd no amata, lai arī notiktu visas izmeklēšanas procedūras," norāda Siliņa.

Kariņš startē Eiroparlamenta vēlēšanās. Kandidātu no saraksta drīkst svītrot tikai Centrālā vēlēšanu komisija, ja atklāta neatbilstība likumam. Kariņš sarakstā paliek ar augsto otro numuru.

"Protams, viņš turpina kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un nodod sevi vēlētāju rokās, lai viņi jau tātad vērtē šo viņa rīcību, arī kā politiķim uzņemoties šādu politisko atbildību," pauž premjere.

Ārlietu ministra amata kandidāts oficiāli vēl nav nosaukts, bet kuluāros izsaknējuši vairāki vārdi. Minēta Saeimas deputāte, bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Taču darba stila dēļ viņas izredzes tiek vērtētas zemu. Kā "psiholoģisku teroru" un "emocionālu vardarbību" viņas darbošanos savulaik raksturoja Astra Kurme, izbeidzot gandrīz 30 gadu ilgo diplomātes karjeru.

"Esmu uzklausījusi un fiksējusi vairāk nekā 25 kolēģu liecības, kas atklāj Zandas Kalniņas-Lukaševicas vadības metodes, kuru mērķis ir iebaidīt, pakļaut un pazemot, radot postošas sekas mūsu diplomātu fiziskajai un mentālajai veselībai, nemaz nerunājot par darba rezultātu un darba vidi," akcentē Kurme.

Jau pirms kāda laika, gatavojoties Kariņa iespējamajai demisijai, pieļautas plašākas rokādes valdībā. Neoficiāli izskanējis, ka ārlietu ministra amatu varētu uzticēt Andrim Sprūdam no "Progresīvajiem", bet viņa vietā par aizsardzības ministru kļūtu Mārtiņš Staķis. Tādā gadījumā "Progresīvajiem" no viena portfeļa būtu jāatsakās un Agnesi Loginu kultūras ministra amatā nomainītu Dace Melbārde no "Jaunās Vienotības".

Tomēr nu jau to vērtē kā mazticamu scenāriju. Tagad diplomāti Baibu Braži neoficiāli nosauc, kā iespējamo Kariņa pēcteci amatā.