Koalīcija tomēr nevienojas iesaldēt valsts pārvaldē strādājošo algas. Ministru komentārs

Patlaban valdošajai koalīcijai nav tas vieglākais laiks – pagājušajā nedēļā sākās budžeta sagatavošana, kas šogad solās būt īpaši sarežģīta – valsts maciņā svilpo vējš, bet vajadzību daudz, jo sevišķi drošībā. Tāpat "izbrāķēta" Finanšu ministrijas iecerētā nodokļu reforma. Izskanēja kritika no Latvijas Bankas, ka valsts sektorā par teju par piektdaļu šogad pieaugušas algas, sabiedrībā arī sāk parādīties spiediens, lai šīs algas "iesaldētu" publiskajā sektorā.

Uz šāda politiskā fona pirmdien kopā sanāca koalīcijas partiju pārstāvji, pēdējās dienā daudz tincināti par to, ko plāno darīt ar algām, tai skaitā paši savām – ministru un Saeimas deputātu. Atbilstoši likumā nostiprinātajai formulai augstāko amatpersonu atalgojumam nākamgad būtu jāpieaug par 6%, piemēram, valdības vadītājai tā sasniegtu gandrīz 9000 eiro. Vienošanās par daudz piesaukto algu iesaldēšanu gan neesot – plānots tikai noteikt, ka kopējais atlīdzības fonds valsts pārvaldes iestādēs nākamgad nedrīkst pieaugt vairāk par 2,6%, kas atbilst Briseles jaunajām normām, un arī amatu vietu skaits nevarēs pieaugt. Paredzēti arī izņēmumi, piemēram, par prioritāti noteiktās iekšlietas.

"Mūsuprāt, ir šis izmaksu ierobežojumu noteikšana ir samērīga. Šogad ir bijuši 14,6%, mēs ejam lejā uz 2,6%," norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").

Savukārt vaicāts, vai atalgojumu nevajadzēja vispār iesaldēt, nevis palielinājumu ierobežot, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja: "Es domāju, ka tas būtu stipri pāragri. Ja mēs skatāmies uz izglītības darbiniekiem, veselības aprūpes darbinieki, sociālie darbinieki. Tie ir sektori, kuriem šis finansējums ir ilgstoši bijis nepieciešams. Visticamāk, mums būs jārunā arī par plašākiem izņēmumiem."

Iecerētā norma faktiski nozīmē, ka vienam darbiniekam šis pieaugums var būt straujākais par griestiem, otram zemāks, galvenais, lai kopējais atlīdzības fonds iestādē nepārsniedz šos 2,6%.

Saeimas "Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs pauda: "Attiecīgi var lemt arī par atalgojuma pieaugumu zemāk apmaksātiem darbiniekiem lielāka apmērā. Tas ir resora pārziņā, un no savas puses varu aicināt uz to, lai prioritāri skatītos, lai zemāk apmaksātie sabiedriskie darbinieki redzētu lielāku atalgojuma pieaugumu."

Algu pieaugumu paredzēts ierobežot arī augstākajām amatpersonām, tai skaitā politiķiem, un lēmumi vēl sekos. Plānā vērtēt arī kādus soļus attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību vadītāju algām.

Valdībā šo principu par atlīdzības fonda pieaugumu griestiem paredzēts apstiprināt rītdien. Iecerēts arī vienoties par ministriju izdevumu samazināšanu 50 miljonu eiro apmērā dažādām precēm un pakalpojumiem.