Kritizē praksi, kā amatpersonas piešķir piemaksas pie komandējumu dienas naudām
Piemaksas komandējumu dienas naudām pašiem sev, maksimālajā apmērā un bez jebkāda pamatojuma. Šis ir viens no papildu labumiem, no kuriem Valsts kontrole aicina politiķus atteikties. Tāpat tā mudina šķirties no tā sauktajiem reprezentācijas izdevumiem augstākajām amatpersonām, kas faktiski uzskatāmi vienkārši par piešprici pie mēnešalgas.
Budžetā varētu ietaupīt simtiem tūkstošu eiro, atceļot reprezentācijas izdevumus un citus papildu labumus valsts amatpersonām. Uz to aicina Valsts kontrole, bet vai politiķi sadzirdēs?
Kad Valsts kontrole šonedēļ nāca klajā ar saviem skarbajiem secinājumiem par to, kā bijušā valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa laikā organizēti nu jau skandalozie specreisi privātlidmašīnās, plašākai sabiedrībai, iespējams, paslīdēja garām vēl kāds aspekts, kam revidenti vēlējās pievērst uzmanību.
Tas attiecas uz papildu labumiem, kas pienāks valsts amatpersonām, viens no tiem – piemaksas pie komandējuma dienas naudām. Noteikts, ka, piemēram, valdības vadītāja gadījumā tie var būt pat 30% no summas, attiecīgi, ja komandējums ir, piemēram, uz Beļģiju vai Franciju, kur dienas naudas noteiktais apmērs ir 60 eiro, tad papildus ir iespējams saņemt vēl 18 eiro.
Kā secinājuši revidenti savā pārskatu periodā tas darīts katru reizi, maksimālajā apmērā bez jebkāda pamatojuma.
Jā, salīdzinot ar izšķērdēto privātlidojumus, šīs summas nav lielas, bet, pēc Valsts kontroles pārstāvju paustā, šāda prakse jau vienkārši kļuvusi par sistēmu.
"Te mēs varbūt runājām jau par tādu attieksmi. Kad prasījām, sanāk, ka tas ir vienkārši iegājies jau gadiem. Neviens neapšauba, un to mēs redzējām, ka gan tas tika attiecināts uz visu delegāciju kur pieļauj 15%, gan arī uz citiem komandējumiem, piemēram, Valsts kancelejas direktoram tātad arī vienmēr izmantot šīs maksimālās piemaksas," saka Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Naudīguma ziņā cita lieta gan ir kompensācija par reprezentācijas izdevumiem. Lai arī augstāko amatpersonu atalgojums pērn būtiski palielināts, šī ekstra ne tikai netika atcelta, bet pat kļuva apjomīgāka.
Revidentu ieskatā reprezentācijas izdevumiem paredzētā summa faktiski ir pielīdzināma darba samaksa, tos pat pārskaita kopā. Šādi, piemēram, premjers pie savas gandrīz 8000 algas saņem vēl gandrīz 1600 eiro mēnesī.
"Tie ir izdevumi, par ko nav jāatskaitās. Tie ir izdevumi, kas neapliekās ar iedzīvotāju ienākumi nodokli. Ja mēs skatāmies visu Ministru kabinetu kopā, vēl amatpersonas, kam tās tiek izmaksātas, triju gadu laikā izmaksāti 623 tūkstoši eiro."
Jāpiebilst, ka arī pašām valsts institūcijām ir papildu reprezentācijas izdevumi. Jautājumi par pašreizējās situācijas jēdzīgumu šonedēļ raisījās arī Saeimas komisijā, kas atbild par publiskajiem tēriņiem.
"Es katrā ziņā atbalstītu, ja mēs kā deputāti caur Revīzijas komisiju vai Budžeta komisiju rosinātu atteikties no šīm nesaprotamajām piemaksām līdz 30% un reprezentācijas izdevumiem. Kaut vai tā pati Brisele. 60 eiro dienas nauda ir ļoti daudz. Tas ir ļoti daudz, kā saka, nabadzīgai Latvijai. Tas, kas ir jāmaksā," saka Saeimas Publisko izdevumu komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie").
Vai tiešām ko tādu varētu virzīt, Saeimas "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs izteicās samērā skeptiski.
"Latvijas diplomātiem un Latvijas politiķiem, dodoties ārpus valsts robežām, jāpārstāv valsts intereses pēc lielākā spēka un pārliecības. Ja ir nepieciešami tam kādi līdzekļi, šos līdzekļus var piešķirt. Ja ir kādas idejas, kā šo sistēma uzlabot vai ietaupīt līdzekļus, es neesmu pret, bet esmu pret to, ka šī diskusija tiek pārvērsta par vienkāršu populismu, kur visiem atņemt visu," saka Saeimas "Jaunās Vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
Atsakoties no šiem papildu labumiem amatpersonām, valsts budžetā varētu ietaupīt vairākus simtus tūkstošu eiro ik gadu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
