Latvijai var nākties maksāt 300 miljonus eiro, ja nemainīs piesārņojuma likumu
"Mēģinājums numur trīs" – ceturtdien Saeimā jau trešo nedēļu pēc kārtas centīsies tikt līdz likuma izskatīšanai, kas saistīts ar tā dēvēto Eiropas zaļo kursu. Pēdējās Saeimas sēdēs koalīcijas partijas nav spējušas savākt vajadzīgo kvorumu, bet opozīcija principiāli nepalīdzēja balsu skaitu nodrošināt.
Ceturtdien gan visi koalīcijas deputāti būšot ierindā. Kavēšanās ar emisijas kvotu likuma izmaiņām valstij ik gadu draud ar 300 miljonu eiro soda naudu. Opozīcijas partijas uzskata, ka šis jautājums pēc būtības ir jāiesaldē un neesot ko baidīties no sankcijām.
Lai ievestu Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kas saistītas ar emisijas kvotu tirdzniecību, ir jāmaina likums, taču jau divas nedēļas pēc kārtas Saeima kvoruma trūkuma dēļ nespēj izskatīt grozījumus likumā "Par piesārņojumu". Dienu pirms kārtējās parlamenta plenārsēdes, atbildīgais klimata un enerģētikas ministrs sasauca medijus, lai informētu par sekām, vilcinot likuma labojumus. Pirmā no tām – grandiozas soda sankcijas, kas būs jāmaksā jau novembrī, ja Latvija likumu negrozīs – 300 miljoni eiro gadā.
Kas ir ļoti būtiski – pat ja mēs samaksājam to soda naudu, tas jau mums neatceļ to, ka mums tās direktīvas ir jāievieš. Mēs tāpat turpināsim, būsim spiesti tās ieviest vai arī turpināsim maksāt vēl sodus! Tad jautājums, kas ir tālāk? Vai arī tad gandrīz vai opozīcijai būtu jārosina stāties mūs ārā no Eiropas Savienības (ES), lai mums nebūtu jāmaksā tās soda naudas! Jo savādāk mēs būsim spiesti to darīt!
Bloka dalībvalstis pēc būtības nedrīkst nepārņemt Savienības direktīvas, taču valstis dažādos veidos tās nereti cenšas atlikt vai ieviest pamazām. Uz to arī mudina opozīcija esošais "Apvienotais saraksts". Tā līderis Edgars Tavars uzskata – likuma izmaiņas uzlikšot jaunas klimata prasības transportam un tehnoloģijām, un vissmagāk trāpīšot tieši mazajiem un vidējiem ražotājiem, īpaši lauksaimniekiem.
"Apvienotais saraksts" grib solījumu no valdības, kā uzņēmējiem tas tiks kompensēts.
Šāds mērķis mums ir jāiesaldē uz konkrēto brīdi, nevis intensīvi jāvirza uz priekšu. Bet viņi saka, ka šāda iesaldēšana mums maksās 300 miljonus eiro gadā – punkts viens, neiesaldēšana mūsu tautsaimniecībai, mūsu uzņēmējiem izmaksās pāris miljardus, vai mēs to gribam? Punkts divi – nav vēl teikts, ka šādu soda sankciju piemēros! Punkts trīs, nav teikts, ka piemēros maksimālo soda sankciju!
Tikmēr "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pārliecināts, ka rīt beidzot koalīcijas deputātiem izdosies savākt kvorumu un pieķerties likumam "Par piesārņojumu". Opozīcijas rīcību viņš dēvē par bezatbildīgu un pretvalstisku.
"Par rītdienas sēdi – kolēģi ir apliecinājuši, arī visi no koalīcijas, ka visi var ierasties. Mēs arī, gatavojoties budžeta pieņemšanai, visus komandējumus esam atcēluši, bet, protams, nekad nevar zināt, ja kādam ir kāda veselības problēma, tā kā cerēsim, ka koalīcijas deputāti visi būs ierindā, uz to mēs strādājam! Bet es tiešām gribētu aicināt arī opozīcijas deputātus -, ir okei būt opozīcijā valdībai, bet nebūt opozīcijā valstij un nerīkoties pret valsts interesēm," saka Jurēvics.
Atsakoties ieviest tā dēvētās klimata direktīvas, Latvija var zaudēt piekļuvi Eiropas fondiem, piemēram, Kohēzijas finansējumam. Arī Eiropas Sociālā klimata fonda līdzekļi, ar ko iecerēta māju siltināšana, tikšot zaudēti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
