Uz saturu

Latvijas atturēšanās balsojumā par pretrunīgi vērtēto ANO Globālās migrācijas paktu izraisījusi viedokļu vētru

2018. gada 20. decembrī 21:58

Latvijas lēmums atturēties trešdienas ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā par Globālā migrācijas pakta rezolūciju izraisījis neizpratni Saeimas deputātu vidū. Daļa parlamentāriešu uzskata, ka šāds balsojums ir pretrunā ar Saeimas pieņemto rezolūciju, kurā valdība tika aicināta nepievienoties ANO migrācijas paktam.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latvijas atturēšanās balsojumā par pretrunīgi vērtēto ANO Globālās migrācijas paktu izraisījis viedokļu vētru, un daļa Saeimas deputātu apšauba procedūru, kā tiek pausta Latvijas valsts nostāja starptautiskajās organizācijās. Tāpēc ceturtdien uz paklāja izsauktas Ārlietu ministrijas amatpersonas un diplomāti.

Rihards Kols
Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK)

Ir svarīgi saprast, kāds ir juridiskais statuss šim dokumentam, par kuru bija jābalso vakardien un kā tas atsaucas uz Saeimas pieņemto rezolūciju.

Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs komisijas locekļus iepazīstināja gan ar procedūru, kā tiek pieņemti lēmumi starptautiskajās organizācijās, gan arī to, ka pirms divām nedēļām Saeimā pieņemta rezolūcija neuzlika par pienākumu Latvijai balsot pret migrācijas dokumentu.

"Aicinājums neiesaistīties – mēs to saprotam kā aicinājumu nebraukt uz Marakešu, neiesaistīties konsultācijās, neiesaistīties jaunajā migrācijas tīklā, bet tas nav mandāts apkarot vai iesaistīties aktīvās darbībās pret šo procesu, tāpēc mēs balsojām," norāda Pildegovičs.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols uzskata, ka viņa vadītajai komisijai būtu jābūt informētai par visām rezolūcijām, kas tiek izskatītas ANO ģenerālajā asamblejā. Latvijas vēstnieks ANO uz ceturtdienas sēdi bija sagatavojis dokumentu kaudzi, kurā apkopota 321 rezolūcija, kas šajā gadā izskatīta ANO. Ārlietu ministrija uzskata, ka nav pamata apšaubīt vēsturiski izveidotu procedūru.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Zanda Kalniņa-Lukaševica
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre

Valsti šajās organizācijās pārstāv vēstnieki, un viedoklis tiek pausts balsoties uz Latvijas likumdošanu, Latvijā pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc ir ministrija, kur ir mūsu nacionālās pozīcijas formulētas. Mēs zinām, kādi ir mūsu principi izglītībā, aizsardzības jautājumos, tāpat arī starptautiskās konvencijas ir atskaites punkts, ko mēs esam jau uzņēmušies un pēc tā arī mēs izvērtējam vai tas atbilst mūsu interesēm vai nē.

Arī Saeimas ārlietu komisijas deputāts Artis Pabriks pauda uzskatu, ka nav iemesla šaubīties par Latvijas diplomātu spējām aizstāvēt valsts intereses starptautiskajās organizācijās. Viņaprāt, lielākā problēma ir tajā, ka lielākā daļa nav iedziļinājusies šī dokumenta saturā.

"Es tomēr neuzņemtos apgalvot, ka pašreizējais pienākumu sadalījums starp Ārlietu ministriju un Saeimu atrodas nelīdzsvarotā pozīcijā. Man nešķiet, ka mēs tīri praktiski būsim spējīgi no dienas uz dienu, no nakts uz nakti ietaisīsies sīko pozīciju pilnveidošanā, balsoties uz Latvijas likumdošanu. Problēma, kāpēc mēs šeit šodien sēžam – daļā Saeimas un daļā sabiedrības ir neizpratne pret šo migrācijas dokumentu," teica Pabriks.

Latvijas vēstnieks ANO arī akcentēja, ka laikā, kad Eiropa tiek vājināta gan no ārpuses, gan iekšienes, būtu neapdomīgi balsojumā iestāties pret vairumu Eiropas Savienības dalībvalstu nostājas.

"Mums ir viens no baušļiem – neatkarīgi no kompetencēm – tomēr censties panākt Eiropas Savienības 28 valstu viedokli. Līdz šim ANO nav bijis pieņemts, kas Eiropas Savienības valstis balso pret vai aktīvi kampaņo pret citas Eiropas Savienības virzītas rezolūciju – tas ir naidīgs papildinājums, diemžēl pēdējā laikā ir bijuši atsevišķi precedenti, ar to ir sevišķi grēkojusi Ungārija un jāsaka godīgi, ka kopējo Eiropas valstu fronti tas pavājina," saka Pildegovičs.

Latvijas diplomāti skaidroja, ka trešdien apstiprinātais migrācijas dokuments Latvijai neuzliek jaunus juridiskus pienākumus. Rezolūcijā ietverti 23 mērķi, kas saistīti ar cilvēktirdzniecības izskaušanu starptautiskās migrācijas kontekstā, kā arī informācijas apmaiņu visos migrācijas posmos. Turklāt dalībvalstis var izvēlēties veidus, kā tā pilda apņemšanos, atbilstoši jau esošajam nacionālajam migrācijas regulējumam.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm