Uz saturu

Latvijas spēja kontrolēt sankciju izpildi vērtējama kā laba

Latvijas amatpersonas trešdien, 3. augustā, atskaitījās par mūsu spēju kontrolēt pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju ievērošanu, ar ko sekmējoties gana labi. Arvien gan ir pietiekami daudz darboņu, kuri izjūt kārdinājumu meklēt ceļus sankciju apiešanai, vēsta TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde, kas katru dienu kontrolē sankcijām pakļauto jeb aizliegto preču izvešanu, ievešanu no/uz Krieviju, Baltkrieviju, kopš marta līdz jūlija vidum veikusi vairāk nekā 70 000 pārbaužu un novērsusi 1128 sankciju pārkāpumus. Pieķertie komersanti, kravu pārvadātāji bieži vien aizbildinās, ka nav zinājuši par preču iekļaušanu sankciju sarakstā.

Sandra Kārkliņa-Ādmine
VID Muitas pārvaldes direktora vietniece

"Metāls, stikla izstrādājumi, ķīmiskas vielas, hidrauliski pumpji, caurules, transporta līdzekļu daļas."

Muitnieki sevišķu uzmanību pievērš, vai caur Latviju uz Krieviju vai Baltkrieviju neved tādas preces, ko agresors var izmantot karā pret Ukrainu, vai kara plānošanā, piemēram, mikroshēmas vai rezerves daļas. Ar skeneriem tiek pārbaudīti arī to vilcienu konteineri, kas dodas uz Poliju tranzītā caur Baltkrieviju.

Sandra Kārkliņa-Ādmine
VID Muitas pārvaldes direktora vietniece

"Līdz šim mēs neesam saskārušies ar gadījumiem, kad būtu mēģinājumi izvest augstās tehnoloģijas, stratēģiskās nozīmes preces. Riski ir ļoti augsti un mēs turpinām pastiprinātas kontroles pasākumus, tieši koncentrējot uzmanību uz izbraucošo transportlīdzekļu plūsmu."

Tā kā ir liela daļa tādu preču, kas nav pakļautas sankcijām, un tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju joprojām notiek, daudzi  Latvijas uzņēmēju, baidoties no kriminālatbildības par sankciju pārkāpšanu, pēc padoma izteikti vēršas ārlietu ministrijā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kristīne Līce
ārlietu ministrijas juridiskās direkcijas vadītāja

"Vairums jautājumu ir par konkrētām fiziskām un juridiskām personām, vai ar tām drīkst sadarboties un kā pārbaudīt, vai potenciālais sadarbības partneris no Krievijas, Baltkrievijas ir vai nav sankciju sarakstos, vai uz viņu attiecināmas sankcijas. Esam apkopojuši vairāk nekā 40 ministrijai visbiežāk uzdotos jautājumus, snieguši atbildes uz šiem jautājumiem, tai skaitā ar saitēm uz bezmaksas resursiem sankciju izdevēju datu bāzēm."

Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija identificējusi, ka Latvijas finanšu iestādēs atrodas līdzekļi sešām fiziskajām personām no Krievijas un Baltkrievijas, kas ir tieši pakļautas sankcijām, un 34 juridiskajām personām, kurām konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole uzņēmumos. Viņu nauda un vērtspapīri Latvijas finanšu iestādēs iesaldēti par kopējo summu 56 miljoni eiro.

Iesaldēto līdzekļu apjoms varot drīzumā mainīties, jo tiek vērtētas dažādu pārskaitījumu shēmas. Savukārt Finanšu izlūkošanas dienests saņēmis 50 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, centienos apiet sankcijas.

Kristīne Līce
ārlietu ministrijas juridiskās direkcijas vadītāja

"Sankciju ievērošana ir nacionālās drošības jautājums. Tikai pienācīgi ievērojot sankcijas, var sasniegt to mērķi – novērst apdraudējumu."

Eiropas Savienība izmanto sankcijas pret agresorvalsti Krieviju un tās tuvāko sabiedroto Baltkrieviju, lai reaģētu uz karu Ukrainā, draudiem starptautiskajam mieram un drošībai. Ar sankcijām cenšas piespiest agresoru mainīt uzvedību.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm