LIZDA nesamierināsies ar finansējuma griešanu izglītības nozarei
Pirmo reizi kopš stāšanās amatā jaunā izglītības ministre Dace Melbārde šodien tikās ar ietekmīgāko nozares organizāciju – pedagogu arodbiedrību LIZDA. Abas puses pēc tikšanās atzina, ka kopumā domas par vairākumu darāmo darbu un prioritātēm sakrīt. Tomēr arodbiedrība arī uzsvēra, ka nekādā gadījumā nepiekritīs, ja valdības izdevumu samazināšanas plāns skars arī izglītības nozari.
Vai un kā jaunā izglītības ministre Dace Melbārde spēs sastrādāties ar pedagogu arodbiedrību. Šodien abas puses pirmo reizi tikās un pārrunāja nozares aktualitātes.
Ir pagājušas tieši divas nedēļas, kopš Izglītības ministres amatā stājusies Dace Melbārde un ceturtdien, 20. martā, viņa pirmo reizi tikās ar pedagogu arodbiedrību LIZDA. Arodbiedrība nav kautrējusies arī kritizēt dažādus ministrijas lēmumus. Lai gan Dace Melbārde šodien atzina, visticamāk, kādas domstarpības neizpaliks arī turpmāk, viņa ir apņēmusies partnerus aktīvi uzklausīt.
"Man būs svarīgi dzirdēt atgriezenisko saiti no sociālajiem partneriem. Tas, ko es noteikti nevaru apgalvot, tāpat kā Vanagas kundze nevarēja apgalvot, ka mēs visur 100% spēsim vienoties. Nevar izslēgt, ka paliks jautājumi, kur mēs argumentēti paliksim katrs pie sava."
Pēc tikšanās abas puses gan atzina, ka šobrīd ir vairāki jautājumi, par kuriem tie ir vienisprātis. Un viens no tiem ir nepieciešamība rast skaidrību par jauno skolu finansēšanas modeli, kam būtu jāaizstāj šī brīža "Nauda seko skolēnam" modeli, kas, ņemot vērā bērnu skaita kritumu, sevi ir izsmēlis.
"Mēs, protams, priecātos, ja modeli varētu ieviest pilnā apmērā no 1. septembra, zinot, ka tur ir ļoti daudz ieguvumu. Tas risinās ļoti daudz problēmas un samaksāts beidzot pedagogiem būtu par visu darbu un novērsta tiktu arī vēsturiskā netaisnība, pret Rīgu, un arī atbalsta personāls būtu vairāk.
Arī ministre atzina, viņa vēlētos, lai jauno sistēmu īstenotu jau no 1. septembra un pilnā apjomā. Problēma gan, lai to ieviestu, nepieciešami 35 miljoni eiro jau šogad, bet nākamgad – vēl papildus vairāk nekā 100 miljonu eiro.
Finanšu ministrs iepriekš uzsvēris, ka viņš nekādi neredz, ka tik lielu summu šogad atrast varēs, jo galvenā prioritāte šobrīd ir valsts drošība.
"Jebkurā gadījumā mums ir jāiet uz priekšu, jo skolas un pašvaldības plāno savu dzīvi, un mums mēneša laikā ir jādod šīs atbilde. Un tā būs viena no lietām, par kuru man būs jārunā ar premjeri. Par to, ka mēs gaidām skaidras atbildes, neatkarīgi no tā, cik strauji mēs ejam uz priekšu ar nākamā gada budžeta veidošanu."
Vienlaikus izglītības ministre neslēpa, ka esot saņemti signāli, – lai lāpītu budžeta robu, kas radīsies aizsardzības tēriņu pieaugumam dēļ, visām nozarēm, arī izglītībā, varētu būt jāmeklē 5% ietaupījums. Arodbiedrības nostāja šodien bija visai stingra – naudas samazinājumam izglītībā LIZDA nekādā gadījumā nepiekritīs.
"Tas, ko mēs lūdzām nodot arī kolēģiem ziņu, ka mēs, kā arodbiedrība nesamierināsimies, ja izglītības nozarei kaut ko pārskatīs no finansējuma. Saprotam, ka drošība ir pirmajā vietā, taču mūsu vēstījums ir tāds, ka izglītota sabiedrība ir valsts drošība ilgtermiņā," pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Arī Melbārde šobrīd neredz, kur būtu iespējams izglītībā kaut ko optimizēt, jo kā teica jaunās ministre, šobrīd pārāk maza kapacitāte ir pat pašā ministrijā, kur trūkst, kā daudzu speciālistu, tā arī vairāku departamentu vadītāju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
