Mārtiņš Staķis: Eiropai jāiemācās sadarboties, lai aizsargātu savas intereses un konkurētu pasaulē

Par Eiropas Parlamenta balsojumu saistībā ar "čata kontroli" Staķis norādīja, ka pats mērķis – bērnu aizsardzība internetā – ir svarīgs, taču izvēlētais risinājums rada bažas par cilvēku privātumu un iespējamu pārmērīgu uzraudzību. Deputāts uzskata, ka cīņai pret noziedzību jābalstās uz precīziem un samērīgiem instrumentiem, nevis visaptverošu saziņas kontroli. "Ja viena procenta noziedznieku dēļ mēs sākam kontrolēt visu sabiedrību, tad tas nav pareizais ceļš," sacīja Staķis.

Runājot par Ukrainas iestāšanās procesu Eiropas Savienībā, deputāts norādīja, ka šobrīd izveidojies labvēlīgāks politiskais brīdis, lai sarunas virzītu uz priekšu. Pēc viņa teiktā, Ungārijas iepriekšējā bloķēšana ir mazinājusies, tomēr dalībvalstu attieksme pret paplašināšanos kļuvusi sarežģītāka nekā laikā, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai. Staķis uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi atbalstīt gan Ukrainu, gan Moldovu ceļā uz dalību Eiropas Savienībā.

Deputāts pievērsās arī Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanai, norādot, ka viena no lielākajām problēmām ir dalībvalstu nevēlēšanās pietiekami sadarboties. Viņaprāt, Eiropai jāveido kopīgi aizsardzības projekti un jāmazina industrijas sadrumstalotība. "Eiropas galvenā problēma ir tā, ka dalībvalstis joprojām mēģina katra aizsargāt savu tirgu, bet drošībā mēs varam būt stipri tikai tad, ja sadarbojamies," pauda Staķis.

Runājot par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, Staķis uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīgi būs aizstāvēt austrumu pierobežas reģionu intereses. Viņš norādīja, ka teritorijām pie Krievijas un Baltkrievijas robežas nepieciešams papildu atbalsts, jo drošības situācijas dēļ tām ir lielāki izaicinājumi nekā citiem Eiropas reģioniem. Tāpat Latvijai jāspēj efektīvāk izmantot konkurētspējas fondus, kuros šobrīd bieži zaudējam lielākām valstīm resursu trūkuma dēļ.

Staķis intervijā pieskārās arī diskusijām par nevalstisko organizāciju finansēšanu un atlīdzību par darbu sabiedriskajās organizācijās. Viņš norādīja, ka nevalstiskais sektors bieži nodrošina funkcijas, kuras valstij vienai būtu grūti paveikt, piemēram, palīdzību krīzes situācijās. "2022. gadā, kad Latvijā ieradās bēgļu straumes, tieši nevalstiskās organizācijas bija tās, kas nāca palīgā. Daudzi cilvēki to darīja bez atlīdzības," atgādināja deputāts.

Pēc Staķa domām, Eiropas nākotnes izaicinājums būs atrast līdzsvaru starp efektīvu finansējuma izmantošanu, sabiedrības iesaisti un valstu spēju kopīgi risināt drošības un ekonomikas jautājumus. Viņš uzsvēra, ka Latvijai jāizmanto savas priekšrocības un aktīvi jāaizstāv savas intereses Eiropas līmenī, īpaši jautājumos, kas skar pierobežas attīstību, inovācijas un uzņēmējdarbības konkurētspēju.