"Mēs vēl neesam sasnieguši negatīvāko punktu," Pabriks par ASV un Eiropas attiecību krīzi
Ziemeļeiropas Politikas centra vadītājs Artis Pabriks ("Latvijas attīstībai") TV3 raidījumam "900 sekundes" pirmdien, 10. martā, norādīja, – viņam ir ļoti grūti "ielīst galvā" pašreizējai ASV administrācijai un prezidentam Trampam. Tomēr ASV rīcība pašlaik izskatās pēc Ukrainas nodošanas, atbildības uzvelšanas upuriem un sabiedroto sodīšanas.
Pabriks norādīja, ka, vērtējot ASV rīcību attiecībā pret Ukrainu un pret Eiropas Savienību, kā viens skaidrojumiem varētu būt ASV centieni nodalīt Krieviju no Ķīnas. Tomēr rezultāts nav sasniegts.
"Tas izskatās pašreiz pēc Ukrainas nodošanas, tas izskatās pēc atbildības uzvelšanas upuriem," tā intervijā savu skatījumu klāstīja Pabriks. Viņš norādīja, ka ASV ir vēlme īstermiņā sodīt kaut kādā veidā lielu daļu savu sabiedroto par to, ka viņi, ASV ieskatā, nav darījuši to, kas viņiem ir jādara.
"Un tas, protams, rezultējas uzreiz tādā katastrofiskā rezultātā. Es uzreiz varu pateikt: es nedomāju, ka mēs esam sasnieguši pašu dziļāko šo negatīvo punktu vēl. Jo jūnijā būs NATO samits. Es domāju, ka līdz tam daudz kas notiks."
Vienlaikus Ziemeļeiropas Politikas centra vadītājs arī neuzskata, ka ir attiecību risināšanas jautājumā ir arī atpakaļceļš, ja vien būtu šāda vēlme.
Vaicāts, vai Tramps rīkojas no spēka pozīcijām vai arī izrāda savu vājumu attiecībā pret Krieviju, Pabriks norādīja – šādi jautājumi vairāk jāadresē psihologam. Tomēr, Pabrika ieskatā, ir grūti raksturot Trampa rīcību kā spēli no spēka pozīcijām, ja sists tiek vājākais no partneriem. "Ja mēs gribam spēlēt no spēka pozīcijām, mums parasti ir jāizvēlas spēcīgākais oponents – un šajā gadījumā tā būtu bijusi Krievija vai Ķīna. Tramps to nav darījis, viņš sit pa Ukrainu, viņš sit pa sabiedrotajiem, pa Eiropu, pa nelielo Kanādu," situāciju vērtēja Ziemeļeiropas Politikas centra vadītājs.
"Ir tādas domas, ka Trampam patīk runāt pirmām kārtām ar lielām personībām, kas, viņaprāt, ir tādi diktatortipa. Un tas sakrīt ar Putina interesēm. Jo Putins 20 gadus ir gribējis nevis ievērot starptautiskos noteikumus, bet vienkārši apsēsties un kā Rībentrops ar Molotovu vienoties vienkārši par to, kā pasauli pārdalīt."
Vērtējot Eiropas pozīcijas uz globālās skatuves, Pabriks norādīja, – ja Rietumeiropa, kuras daļa no pasaules ekonomikas ir 17%, vēlētos, tad aizsardzības spēcināšanā varētu izdarīt ļoti daudz un strauji. "Eiropai būtu jāpārtrauc gudri runāt un vienkārši būtu jāsniedz maksimāli iespējama militāra palīdzība Ukrainai šajā laikā, vienlaikus nostiprinot pašai sevi, un tas līdz galam nav izdarīts," viedokli pauda Pabriks.
Lūgts komentēt, uz kādu iznākumu Ukrainas frontē varam cerēt, Ziemeļeiropas Politikas centra vadītājs norādīja, ka to grūti patlaban teikt. Svarīgi ir panākt, lai miers Ukrainā būtu taisnīgs gan no "mūsu", kā arī ukraiņu viedokļa. Pretējā gadījumā tas nebūs noturams, un nozīmē atkal jaunu karu. Viņaprāt, Latvija kā valsts var ļoti daudz izdarīt savas drošības un gatavības labā. "Mums nevajag domāt par to, kur mēs bēgsim, kur mēs skriesim, kas varētu notikt, ja nu gadījumā tas karš atnāk līdz mūsu robežām," sacīja Pabriks un uzsvēra, ka Latvijas situācija ir labāka nekā 1939. un 1940. gadā, pat ievērojami labāka.
"Mēs esam labāki sadarbības partneri starp Baltijas valstīm, mums ir labāki partneri Ziemeļvalstīs, kas ir NATO dalībvalstis. Beigu beigās mēs varam runāt, ka 5. pants ir devalvējies un tas nedos šīs te tēraudcietās garantijas 100% apmērā. Bet joprojām tā palīdzība jau būs. Jautājums, cik daudz un kad. Un tas starpposms krīzes situācijā ir jāaizpilda mums pašiem ."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
