Metla‑Rozentāle novērtē Pozņaka paveikto, bet atgādina par birokrātijas mašīnu Briselē

Ceturtdien, 25. janvārī, sākas EP vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā. Līdz šim vairākas partijas nākušas klajā ar saviem sarakstu līderiem, kur izskan arī vairāki sabiedrībā populāru cilvēku vārdi.

Piemēram, "Apvienotais saraksts" (AS) kā pirmo kandidātu varētu pieteikt "Tviterkonvoja" radītāju Reini Pozņaku. Politoloģe skaidro, ka šādu cilvēku iekļaušana vēlēšanu sarakstos ir viens no politiskā mārketinga kampaņu elementiem un uzmanības piesaistīšanai šādi populāri cilvēki partijām ir ļoti vērtīgs instruments. Un nesenā vēsturē, proti, 14. Saeimas vēlēšanās, jau redzējām, ka AS šāda prakse ir raksturīga.

Tiesa, šajā sakarā vērts uzdot kādu jautājumu – cik liels ir šo cilvēku kvalitatīvais pienesums politikai, nenoliedzot un neapšaubot viņa vērtību nozarē, kurā šis cilvēks darbojas?

"Reiņa Pozņaka gadījumā "Tviterkonvoja" vadīšana no viņa puses ir milzu ieguldījums. Bet darbs Eiropas Parlamentā, lai arī citreiz varbūt liekas, ko gan viņi tur dara, patiesībā ir ļoti sarežģīta mašinērija, un tā ir jāzina, lai tu varētu ietekmēt procesus. Līdzīgi kā es nevaru būt par ķirurgu, ja nezinu, kā operēt, proti, lai arī cik ļoti es interesētos par medicīnu, tas nenozīmē, kas es to varu izdarīt. Te arī rodas šis jautājums – cik cilvēks, kuru uzaicinām no malas, ir profesionāli varošs iekļauties šajā sarežģītajā sistēmā?" vaicā Metla-Rozentāle.

Politoloģe norāda, ka vēlētāju aktivitāte tiešā veidā ietekmēs to, vai šādiem kandidātiem izdosies iegūt kādu krēslu EP. Ja tā būs zema, būs nepieciešams salīdzinoši mazs balsu skaits, lai Parlamentā dabūtu kaut vienu krēslu.

Metla-Rozentāle arī akcentē, ka šajās vēlēšanās partijas necīnās par lielu vietu skaitu, jo Latvijai kopumā tās ir tikai deviņas. Līdz ar to, ja partija tiek kaut tikai pie vienas vietas, tas jau būs ļoti labs rezultāts. Tāpēc arī redzam, ka tiek izvirzīts viens vai divi atpazīstami politiķi vai zināmi cilvēki.

Runājot par citu politisko spēku rindām, politoloģe skaidro, ka partijas "Progresīvie" virzītie līderi – Rīgas eksmērs Mārtiņš Staķis un Elīna Pinto, atšķiras ar savu atpazīstamību. Staķis vairāk zināms lokāli, bet Pinto pazīstama to cilvēku aprindās, kas interesējas par Eiropas jautājumiem. Līdz ar to abi ir mērķēti uz dažādām auditorijām, un partija lūkos, uz kuru no tām kandidāta vārds nostrādās vairāk.

Tajā pašā laikā tas, ka Pinto bija Valsts prezidenta amata kandidāte, ir viens no viņas vērtības apliecinājumiem, jo tomēr katru šim amatam neizvirza. Arī viņas pieredze dažādās Eiropas struktūrās ir viņas stiprā kārts šajā gadījumā.

"Ja man būtu jāprognozē, manuprāt, viņa būs cilvēks, kas varētu pārstāvēt "Progresīvos" EP," norāda Metla-Rozentāle.

Savukārt kas attiecas uz "Jaunās Vienotības" gaidāmo kandidātu sarakstu, politoloģes ieskatā nav būtiski, vai kā līderis tiek virzīts pašreizējais EP deputāts Valdis Dombrovskis vai Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, jo abi, visticamāk, tiks pie krēsla Parlamentā.

Visbeidzot, komentējot pašreizējo EP deputātu iespējas saglabāt savus amatus, zināms, ka Andris Ameriks (GKR) vēlēšanās nekandidēs, savukārt Tatjana Ždanoka (LKS) nedrīkstēs kandidēt, kas gan nenozīmē, ka viņas vieta paliks tukša. Politoloģe min, ka arī Dacei Melbārdei (JV) visdrīzāk neizdosies savu vietu saglabāt, bet darbu EP varētu turpināt Roberts Zīle (NA) un Nils Ušakovs (S).